| Ļaujiet |
[18 Aug 2005|08:48pm] |
Nerunājiet par Lietām, par kurām cenšos nedomāt. Klusums būs labākas zāles par vārdiem. Jūs tikai zaudēsiet mani domu un jūtu labirintos, Jums paliks mana čaula, kamēr sapņiem tiks dvēsele un griba.
Nerunājiet par Lietām, kas sāpina mani, Jūs tikai zaudēsiet mani, jo manis nav, ja mani nevajag tiem, kurus mīlu.
Ļaujiet man lēkāt pa paklāju mīkstu ar šampanieša glāzi rokās un dejot, dejot...Dejot ar katŗu ķermeņa šūnu. Es domāju visu laiku, par lietām, par kurām Jūs runājāt, bet varbūt uz mirkli būšu Jūsu, ne tikai sapņa mākta un vajāta.
Aizmirstiet, ka Jums jāatgādina, nebaidieties, Es atceros un man sāp, bet vārdi neļauj dejot, tie liek apstāties un iekrist apātiskā miegā, kurā nav ne manis, ne Jūsu, tikai Lieta, kas neļauj dzīvot bez sevis.
Ļaujiet man būt un neatgādiniet, cik mana būtība ir sveša man,bez Viņa skatiena, elpas, balss un glāstiem. Es atceros, Es neaizmirstu, tikai vārdi, liek tam sāpēt dzīvi, jo dzīvi.
Tagad ļaujiet man dejot uz paklāja mīkstā ar sarkanvīna glāzi rokās, izjust sevi kā skaņas vibrāiciju skarbu.
Ar Mīlestību
Vienmēr Jūsu Kaķis
|
|