| ...shovakar... |
[22 Mar 2005|10:47pm] |
Kaadas neparastas paaarveertiibas var piedziivot lietas, vietas un cilveeki. Cita aura, cita attieksme, citi vaardi vai pat klusums var izmainiit visu, kas ir apkaart. Shovakar skolas kafejniica, kuraa parasti ir pilns ar maziem, resniem izlutinaatiem biznesmenju deelinjiem un anoroksikjeem blondiiniiteem, kas savas pakaljas ,visas kaa viena, ir iespundeejushas apspiileetos zilos dzinsos, bija mainiijusies liidz nepaziishanai. Kafejniicaa vareeja ietikt iekshaa neizmantojot elkonjus un mazgadiiigo analfabeetu nolamaashanu. Televizors neizdvesa kaarteejo deju muuzikas hitu vai vaacu hip-hopa fantastisko muuzikas gabalu, tas kluseeja, paarsedzies ar melno izsleeguma pliivuru. Aizskari bija aizvilkti un vienmeer tik spekjainajaam rocheleem paarbliiveeto leti bija paarklaajushas desmitiem, ja ne pat simtiem mazas sveciites. Galdus, kas parasti atradaas taalu viens no otra, katrs savaa debesu pusee nu bija kopaa, tie bija paarsegti ar batikotaam marleem, kas bija savijushaas muchkuljos un ieskaava mazas sveciites, cepumus un piiraadzinjus. Cilveekiem rokaas bija mazas tasiites ar teeju un vinji bija apseedushies apkaart galdam un klausiijaas, un ieklausiijaas. Ieklausiijaas iesaakumaa dzejaa, neveiklajaa klusumaa, bet tad arii sarunaas par dzeju, dziivi skolu un naakotni. Sho paaveertiibu telpu ar savu klaatbuutni un dzejas lasiijumiem bija pagodinaajushi Kaarlis Veerdinsh, Rihards Bargais un Eerika Beerzinja. Vinji, tik savdabiigi un radoshi, bet tik atshkjiriigi un unikaali. Katram sava attieksme un savs staasts par dziivi, sadziivi un savs skatiens veershoties pret mums, savs smaids, savi smiekli, viss tik iists un dziiivs to nevar ieguut lasot, tas ir kas unikaals no autora naakosh. Briizjam paarnjeema neveikliibas klusums, neveikliibas sajuuta. Es kaa parasti biju ieradusies miileet ar ausiim nevis aktiivi piedaliities, bet kaa izraadiijaas taa dariit bija noleemushi arii lielaakaa dalja no taa jau maz atnaakushajiem, diivaini pavadiit skolas kafejniicaa no 17-19:30, patiesiiba taa bija pirmaa reize, kad Es atrados shajaa pasaules daljaat tik veelu. Neskatoties uz visu tas bija kolosaals vakars, paldies organizeetaajam par puuleem un cerams, ka mees neizraadiijaamies ljoti neatsauciiga publika.
P.S. Aaaraa spiid meeness, tas veicina dazjnedazjaadaako domu iesteigshanos manaa galvaa...
|
|