es gatavoju sev vakariņas un domāju, ka man vajadzētu beidzot kaut kādu saturīgu blogu publicēt. bet es apsēžos un saprotu, ka man nekas nenāk ārā. kapēc? varbūt man vnk nav nekā kam nākt ārā?
es vnk tā izdomāju..kopš es atbrīvojos no tās sajūtas dēļ Janeka un kā saka Laura, kļuvu atvērta jaunām iespējām, es iztukšojos, iespējams pat labā nozīmē, bet es negribu būt tik atvērta, ka viss, kas manī ir, izkūp uz visām pusēm [te mani pārtrauca manas piedegošās vakariņas] tas taču nebūtu normāli, ka es sev vairāk patiktu tad, kad ciešu nevis tad, kad manas ciešanas ir pagaisušas. (ciešanas izklausās tā spēcīgi, es zinu)
BET. varbūt man vnk patīk, ka manī kaut kas ir. vienalga kas, bet kaut kas. nevis tikai avantūra vai ideja, bet kaut kāda sajūta dēļ kāda vai kaut kā. es tagad saprotu, ka mans aicinājums noteikti nav brīva meitene un no tā izrietošās izdarības.
ziniet, kapēc tā? tapēc, ka jebkāda veida iedvesma uz radošām darbībām man rodas no tā, kas manī ir iekšā. a ja tur nekā nav? tas ir tā pat kā ar māksliniekiem un radošajām personībām. viņiem vajag mūzu. pat tad, ja mūza liek ciest, tev vnk ir ko gāzt ārā..mākslinieciski gāzt ārā.
haha..man tikko ienāca galvā doma publicēt draugiem.lv visus manus šeit esošos blogus, kurus rakstīju sakarā ar Janeku (t.i. 85%) un apakšā uzrakstīti HAHA. bet es protams apzinos, ka visi tad vēlāk domātu,ka esmu galīgi nojūgusies un nafig vispār es tā darīju?
kāmis šodien ieminējās, ka es esmu atriebīga pēc tam, kad Rihards mani fizikā apklusināja un es sāku plānot, kā viņam atdarīt. pirmkārt, es bieži esmu tā, ka kādu apklusina, otrkārt, man ir tik augstas ambīcijas, ka es nevaru izturēt, ka mani kāds apklusina. es protams noliedzu to, ka es varētu būt atriebīga, bet tad es tā padomāju. mana jaukā mīļā siltā maigā dzīvespriecīgā dvēselīte tiešām dažkārt vēlas uz tiem mazajiem pāridarījumiem atdarīt. tikai kapēc es uz tiem lielajiem sāpīgajiem pāridarījumiem manā virzienā nevaru reaģēt agresīvi, ar drāmu, atriebties, likt justies viņam slikti un nožēlojami? nu tā, kā es jutos?
varbūt man vnk vajag mazliet laika, lai es vienreiz pamostos un saprastu, ka ir pienācis atmaksas laiks. nu gluži kā šausmu filmas sākumā.
nē, visā visumā es esmu "saules stariņš", tikai man dažreiz pieiet priekšā mākonītis. :D
bū
es vnk tā izdomāju..kopš es atbrīvojos no tās sajūtas dēļ Janeka un kā saka Laura, kļuvu atvērta jaunām iespējām, es iztukšojos, iespējams pat labā nozīmē, bet es negribu būt tik atvērta, ka viss, kas manī ir, izkūp uz visām pusēm [te mani pārtrauca manas piedegošās vakariņas] tas taču nebūtu normāli, ka es sev vairāk patiktu tad, kad ciešu nevis tad, kad manas ciešanas ir pagaisušas. (ciešanas izklausās tā spēcīgi, es zinu)
BET. varbūt man vnk patīk, ka manī kaut kas ir. vienalga kas, bet kaut kas. nevis tikai avantūra vai ideja, bet kaut kāda sajūta dēļ kāda vai kaut kā. es tagad saprotu, ka mans aicinājums noteikti nav brīva meitene un no tā izrietošās izdarības.
ziniet, kapēc tā? tapēc, ka jebkāda veida iedvesma uz radošām darbībām man rodas no tā, kas manī ir iekšā. a ja tur nekā nav? tas ir tā pat kā ar māksliniekiem un radošajām personībām. viņiem vajag mūzu. pat tad, ja mūza liek ciest, tev vnk ir ko gāzt ārā..mākslinieciski gāzt ārā.
haha..man tikko ienāca galvā doma publicēt draugiem.lv visus manus šeit esošos blogus, kurus rakstīju sakarā ar Janeku (t.i. 85%) un apakšā uzrakstīti HAHA. bet es protams apzinos, ka visi tad vēlāk domātu,ka esmu galīgi nojūgusies un nafig vispār es tā darīju?
kāmis šodien ieminējās, ka es esmu atriebīga pēc tam, kad Rihards mani fizikā apklusināja un es sāku plānot, kā viņam atdarīt. pirmkārt, es bieži esmu tā, ka kādu apklusina, otrkārt, man ir tik augstas ambīcijas, ka es nevaru izturēt, ka mani kāds apklusina. es protams noliedzu to, ka es varētu būt atriebīga, bet tad es tā padomāju. mana jaukā mīļā siltā maigā dzīvespriecīgā dvēselīte tiešām dažkārt vēlas uz tiem mazajiem pāridarījumiem atdarīt. tikai kapēc es uz tiem lielajiem sāpīgajiem pāridarījumiem manā virzienā nevaru reaģēt agresīvi, ar drāmu, atriebties, likt justies viņam slikti un nožēlojami? nu tā, kā es jutos?
varbūt man vnk vajag mazliet laika, lai es vienreiz pamostos un saprastu, ka ir pienācis atmaksas laiks. nu gluži kā šausmu filmas sākumā.
nē, visā visumā es esmu "saules stariņš", tikai man dažreiz pieiet priekšā mākonītis. :D
bū
for free