klepus mani no iekšas mazliet plēš pušu, bet, kas ir vēl ļaunāk, tajā pašā laikā presīte atgādina par to, kā viņu pamocīju.
ārā ļoti nosalu, bet līdz brīdim, kad R jautāja, vai nesalstu, biju jau paspējusi sasilt no viņa karstumiņa, tā kā man pat nevadzēja izlikties siprākai nekā esmu. tā es dažreiz daru. citreiz atkal tieši otrādāk. bet es principā nepārkāpju robežu, ko sauktu par melošanu, es vienkārši tā meitenīgi mēdzu pačīkstēt vai ķiķināt nevietā.
man brīžiem ir bail, ka Viņš domās,ka es pārāk daudz uzbāžos. piem tgd es ļoti gribu skypā uzrakstīt, bet es jau vakar un aizvakar rakstīju visu ko,kas drošvien interesē tikai mani, pietam viņš taisījās līmēt bildes pie sienas..nu galu galā esmu nolēmusi sēdēt te un kost pirkstos, nerakstīt.