mm..šonakt jutos kā vampīrs. viņš manī izraisa nebijušu, nevaldāmu kaisli, tādu nenormālu baudītgribošu sajūtu. bet man ir mans princips, no kura es netaisos atkāpties (pateikt to ir viegāl nekā izdarīt), plus kāmis gulēja blakus. bet gribu es viņu nāvīgi.
modžo bija īsti superīgi, neskatoties uz stulbajiem smiekliem un pilnīgi stulbo loģiku, bija tāds čills, patīkami. tad bišķīt posts. un viņš. šeit secībai nav nozīmes. manī tik un tā visu laiku ir viena doma - mans nelaužamais, tik nenormāli nāvīgais princips, kuru, es neapsolu, ka nelauzīšu, jo tomēr hormoni ir un paliek totāli..ammn..nu tādi kādi viņi ir.. es jau LBČ vakar postā meiteņu tualetē čīkstēju par to, ka man pats svarīgākais ir lai mani novērtē - lai novērtē to, cik labi ir ar mani un lai laicīgi bez stulbiem mēģinājumiem pārbaudīt novērtē, ko nozīmē zaudēt mani. pēc vairākām sarunām spriežot, domāju, ka exJP varētu pastāstīt kā tas ir.cik es saprotu, tad foršāk ir mani nezaudēt, ja vien es kaut k nozīmēju. R savai māsai esot teicis, ka pašlaik jūtas ļoti brīvs un neatkarīgs, tapēc nevēlas nekādas saistības. noskaidroju, ka viņam ar māsu ir labas attiecības. man attiecībā uz šo ir dalītas izjūtas - ja es viņu tik ļoti negribētu visādā ziņā, es censtos no tā atbrīvoties, jo man tik tiešām nav nepieciešams kaut kāds x sakars-čakars, bet arvien nosliecos uz to, ka pašlaik es jūtos ļoti ļoti labi vai pat vairāk, tādēļ ļaušos, kamēr tas viss nesāks man darīt pāri. jo tad kaut vai ar savu nepārspējamo draudzeņu palīdzību es varētu izdarīt tā, lai izskatās, ka neesmu sāpināta, lai gan pašlaik pat doma par to man liekas neizturama.