pievienojos visiem tiem, kam ārā notiekošais jau ir pilnīgi apnicis un vispār liekas pretīgs!
es par to ļoti priecātos, ja man visu dienu būtu jāsēž mājā un varētu vnk pa logu skatīties kā tās sniegpārslas tur dejo, bet..nu man jāiet arī ārā, so there..man nepatīk. plus šodien biju uzvilkusi kerzus, kuriem uzticējos un nez kād''el domāju, ka tie neslīd, bet arī tur es kļūdījos.

grāmatnīcā nenoturējos un nopirku grāmatu. jau sen gribu kko lasīt, nevarēju atrast neko, gaidīju, kad kāds ko ieteiks, bet nu reiz man pietika gaidīt - Rjūmoske Akutagava - Pundura vārdi. japāņu autors par mūsu ikdienišķo pieņēmumu absurdo dabu. neskatoties uz to, ka man visi uzskati par dzīvi un cilvēkiem ir konkrēti nostādīti, izdomāju tomēr, ka jāuzzin vēl kāds dziļdomīgs viedoklis par vecākiem un bērniem, sievietēm un vīriešiem, dzīvi un sabiedrību kopumā..izlasīju pirmo lapu un pašlaik priecājos.

vispār esmu nolēmusi šomēnes tērēt naudu ar apdomu nevis notriekt visur kur sirds kāro.
šovakar R vecāki nav mājās. īīī :)