mana māte apņēmusies bojāt visu pirmssvētku noskaņu arī šogad. vienmēr atrodas kaut kas, par ko mums sakasīties un kašķēties līdz ziemassvētkiem (kašķēšanās izpaužas tā, ka viņa uz mani dusmojas un es kā nabaga niecībiņa uzklausu un pukstu pie sevi, sen sapratu, ka ar viņu nav vērts strīdēties, tā pat kā ar mani). un tad viņa pēdējā brīdī cenšas visu saglābt, pielabinoties un lutinot. man tā nepatīk. es gribētu vienmērīgu un nepārspīlētu labestību savā ģimenē visu Ziemassvētku brīvdienu garumā.
šoreiz es esmu salaidusi dēlī grāmatvedību nedaudz. pirmkārt, man neko tā īsti nepaskaidro, kas liek man aizdomāties, vai tikai mamma pati nav tur sačakarējusi, jo parasti to darbu es nedaru. otrkārt, viņa jau vakar ballītes laikā man 3 reizes zvanīja, no kurām pacēlu 2x un abas viņa dusmojās un uzskaitīja manas kļūdas. bail, ka viņai atkal nenāk virsū tas periods, kas bija pirms dažiem gadiem - viņai žēl laist mani uz ballītēm vai nu pilnīgi vienalga kur prom, lai tikai es būtu tuvumā un viņa mani uzmanītu pat tad, ja priekš manis tas nozīmē totālu morālo katastrofu. mammas ir savādi radījumi. it īpaši meiteņu mammas.
jā, bet tā kā mans talants ir izteikts pozitīvisms un naivums, tad es atkal sevī lēnā garā nogalinu dusmu, atceroties rītu, kad mēs smuki, balti un smaidīgi dziedājām dziesmiņas un ievedām jvģ skolēnus mīlestības pasaulītē. mana loma bija 'mīlestība', kas vēl jo vairāk liek man pacilāti šo visu stāstīt.
līdzsvaram vēl viena liela bēda - esmu mājās=mājās. un šoreiz bez R. tik ļoti en nebijām palikuši kkur atsevišķi, ka man tagad no bēdām sāp mana avārijas sasistā roka (ellīgi un pulsējoši sāp), galvā arī nelabais kņudina, gribu pie mīļuča. es esmu galīgi izlutināta šai ziņā. ārprāc!
un vēl kkas labs ir tas, ka šodien vismaz iesāku saiņot dāvaniņas, uztaisīju pus vakariņas R mājās, biju dziedāšanā, neniķojos šodien arī nemaz, rīt braukšu uz Rīgu kkādu filmēšanu or smth, īsti nezinu, tad jau redzēs. jā, es jau nevaru sagaidīt, kad satikšu R. can't help myself :(
fui, mamma uz mana pūstošā vaiga (LBČ bija tāda pati uz pieres) pūš Comsi, kas kož stipri. mana seja dēļ tā S*** izskatās f**king pretīgi ;(
labi, vēl viens plus varētu būt tas, ka atkal esmu mainījusi domas un tomēr man patīk jaunā matu krāsa.
šoreiz es esmu salaidusi dēlī grāmatvedību nedaudz. pirmkārt, man neko tā īsti nepaskaidro, kas liek man aizdomāties, vai tikai mamma pati nav tur sačakarējusi, jo parasti to darbu es nedaru. otrkārt, viņa jau vakar ballītes laikā man 3 reizes zvanīja, no kurām pacēlu 2x un abas viņa dusmojās un uzskaitīja manas kļūdas. bail, ka viņai atkal nenāk virsū tas periods, kas bija pirms dažiem gadiem - viņai žēl laist mani uz ballītēm vai nu pilnīgi vienalga kur prom, lai tikai es būtu tuvumā un viņa mani uzmanītu pat tad, ja priekš manis tas nozīmē totālu morālo katastrofu. mammas ir savādi radījumi. it īpaši meiteņu mammas.
jā, bet tā kā mans talants ir izteikts pozitīvisms un naivums, tad es atkal sevī lēnā garā nogalinu dusmu, atceroties rītu, kad mēs smuki, balti un smaidīgi dziedājām dziesmiņas un ievedām jvģ skolēnus mīlestības pasaulītē. mana loma bija 'mīlestība', kas vēl jo vairāk liek man pacilāti šo visu stāstīt.
līdzsvaram vēl viena liela bēda - esmu mājās=mājās. un šoreiz bez R. tik ļoti en nebijām palikuši kkur atsevišķi, ka man tagad no bēdām sāp mana avārijas sasistā roka (ellīgi un pulsējoši sāp), galvā arī nelabais kņudina, gribu pie mīļuča. es esmu galīgi izlutināta šai ziņā. ārprāc!
un vēl kkas labs ir tas, ka šodien vismaz iesāku saiņot dāvaniņas, uztaisīju pus vakariņas R mājās, biju dziedāšanā, neniķojos šodien arī nemaz, rīt braukšu uz Rīgu kkādu filmēšanu or smth, īsti nezinu, tad jau redzēs. jā, es jau nevaru sagaidīt, kad satikšu R. can't help myself :(
fui, mamma uz mana pūstošā vaiga (LBČ bija tāda pati uz pieres) pūš Comsi, kas kož stipri. mana seja dēļ tā S*** izskatās f**king pretīgi ;(
labi, vēl viens plus varētu būt tas, ka atkal esmu mainījusi domas un tomēr man patīk jaunā matu krāsa.
2 peaces | for free