pulsktens ir 9 no rīta.
esmu histēriski izraudājusies - neatceros, kad tā būtu raudājusi.
vakar diemžēl nonācām pie sarunas - ja tu varētu izvēlēties jebkuru personu, ar ko pārgulēt, ko tu izvēlētos? protams, sākumā negribējām viens otram teikt, bet es sapratu, ka vienīgais, kuru gribu es, ir viņš. tik tiešām. bet tad es arī sapratu, ka nevaru gaidīt to pašu arī no viņa. un kas izrādās?! vissliktākais, ko es vsp jebkad varētu iedomāties..viņa klasesbiedrene, ar kuru viņš ekskursijā gulēja vienā gultā, kura ir "vienīgā meitene, ar kuru viņš var runāt par mašīnām", kura ir visforšākā viņa klasē un arī ļoti skaista meitene. un viņš viņu labprāt gribētu..!!!
it kā nepietiktu ar šo faktu kā tādu, viņš arī īpaši necentās mani nomierināt.
visu nakti negulēju un skatījos uz viņu, bučoju, miļoju..nezinu kādēļ, bet man visu laiku bija sajūta, ka zaudēju viņu. un no rīta nekas nemainījās. viņš gan izturējās jauki un gandrīz kā parasti, bet es ticu, ka mana intuīcija parasti nostrādā, lai cik drausmīgi tas šoreiz nebūtu.
es zinu, ka izklausos pēc psihas un pilnīgi nepamatoti uztrauktas, bet man ir vnk drausmīga sajūta.
viņš aizgāja uz skolu. tur būs arī viņa. katru dienu.
šobrīd es iekšēji mirstu no sāpēm, kuras radu, savā iztēlē iedomājoties visļaunāko.
esmu histēriski izraudājusies - neatceros, kad tā būtu raudājusi.
vakar diemžēl nonācām pie sarunas - ja tu varētu izvēlēties jebkuru personu, ar ko pārgulēt, ko tu izvēlētos? protams, sākumā negribējām viens otram teikt, bet es sapratu, ka vienīgais, kuru gribu es, ir viņš. tik tiešām. bet tad es arī sapratu, ka nevaru gaidīt to pašu arī no viņa. un kas izrādās?! vissliktākais, ko es vsp jebkad varētu iedomāties..viņa klasesbiedrene, ar kuru viņš ekskursijā gulēja vienā gultā, kura ir "vienīgā meitene, ar kuru viņš var runāt par mašīnām", kura ir visforšākā viņa klasē un arī ļoti skaista meitene. un viņš viņu labprāt gribētu..!!!
it kā nepietiktu ar šo faktu kā tādu, viņš arī īpaši necentās mani nomierināt.
visu nakti negulēju un skatījos uz viņu, bučoju, miļoju..nezinu kādēļ, bet man visu laiku bija sajūta, ka zaudēju viņu. un no rīta nekas nemainījās. viņš gan izturējās jauki un gandrīz kā parasti, bet es ticu, ka mana intuīcija parasti nostrādā, lai cik drausmīgi tas šoreiz nebūtu.
es zinu, ka izklausos pēc psihas un pilnīgi nepamatoti uztrauktas, bet man ir vnk drausmīga sajūta.
viņš aizgāja uz skolu. tur būs arī viņa. katru dienu.
šobrīd es iekšēji mirstu no sāpēm, kuras radu, savā iztēlē iedomājoties visļaunāko.
4 peaces | for free