pirms sāku savu stāstu, jums atliek zināt, ka šonedēļ neesmu bijusi skolā - pirmdien un otrdien jo aprūpēju savu R, šodien pati esmu ar gripu saslimusi.

šorīt pamodos no 2 īsziņām no kursabiedriem, pirmkārt, jo šodien bija jāsaņem kursa darba tēma pie kārkliņa, otrkārt, jo man jāiet pie dekānes uz pārrunām dēļ kavējumiem. tajā brīdī mani sāka grauzt sirdsapziņa, nežēlīgi grauzt. skatījos grieztos un pārmetu sev - kādēļ es nevarēju aizvilkties uz sasodīto skolu, esmu nokavējusi kādas 6 ieskaites...bet tad es pagriezu galvu un ieraudzīju tur satuntuļojušos, joprojām slimu savu dārgumu..un viss..sapratu, ka nekas man nav svarīgāks kā būt te ar viņu. pasmaidīju, sabučoju un aizmirsu par skolu.

dienas gaitā mana temperatūra uzkapusi līdz 38 un vēl, esam mainījušies lomām. zvanījām manai mammai, viņa mani sabāra, ka nemāku rūpēties par savu veselību..ai.
runājot vēl par mammām..vakar taisīju R ģimenei Mārtiņdienas ēdienu, viņiem garsoja, nebeidza priecāties, ka māku gatavot.

nu, ja man nebūtu R, kurš visu pārvērš gaišumā un foršumā, es teiktu, ka man pašlaik ir tāda nelaba situācija dēļ skolas..it kā nepietiktu ar to, ka neeju uz lekcijām - šonedēļ bija kādas 4 ieskaites un vēl dažas palikušas no angīnas laikiem.

man te ir tik labi..jūtos kā mājās!