sen nebija bijusi tik forša diena.
pamodos no R zvana, ka jāceļās. pārliecinoši pa miegam nobēru, ka jau ceļos ūn, protams, protams ka nepiecēlos. izspriedu, ka uz pirmajām divām neiešu. izčučējos, lēnā garā cēlos, taisījos, priecājos par savu vakardienas lēmumu aiziet uz solāriju, sēdos uz Vinnija un minos pāri tiltam pilnā gatavībā rakstīt kolokviju. uzrkastīju arī. dabūju 1 punktu no 5iem, kas ir tik tiešām lieliski, jo mācījusies nebiju praktiski necik, bet ieskaitīts ir tik un tā. pie tam ir iespēja pārrakstīt.
man radās pārdomas par to, ka tik tiešām mana vieta ir citur, man gribās filozofēt, spriest, izteikt viedokli, nevis sausi iekalt, bet tas ir cits stāsts.
āizbraucu pie R. sākās lieliskākā dienas daļa. nopirkām vermutu un Švepps un rakstījām eseju. neko jautrāku sen nebiju piedzīvojusi. labprāt izstāstītu visas muļķības, kā biju iepriekš nolēmusi, bet es atkla negribu, gribu turēt pie sevīm. satiku šoreiz bišķi vairāk viņa tēti, arī mammai pirmo reizi kaut ko pateicu. jūtos arvien labāk. lai gan pirms tam jau bija teicami.
nu, tagad noskatījos GG un draugos uzrakstīju pārspriedumu īso.
šovakar Mākslīgais skaistums.
es mīlu.