pirmo reizi saskaros ar tādu iekšēju aplauzienu - kaut kas, ko iepriekš tik ļoti gribēju zināt, jo tas it kā mani šad tad nomocīja un traucēja dzīvot..uzzināju..un man bija tik pretīga sajūta..tik pretīga, ka man skrēja drebuļi.
viņa ir padauza!

neko citu es nevaru pateikt. (vēl tikai to, ka jau 3 dienas neesmu smēķējusi un sen nebiju tik ļoti gribējusi to darīt, kā nu tikko)
ar mani viss kārtībā.
ar viņu arī.
ar mums abiem.

EU nu dāmas!! es šodien jau n-to reizi spiežu te, lai izlasītu kaut ko jaunu - interesantu. un pilnīgi nekā..atļāvu sevī iezagties domai par to, ka nemanāmi esmu palikusi atkarīga no jūsu blogiem, jo es tiešām iekšēji nepacietībā vāros sagaidīt kaut niecīgu 'šodien bija forša diena' teikumu.

;(

lūdzu! man ir smags periods. cik nu smags periods iemīlējušamies cilvēkiem var būt, bet nu ir.
man galvā joprojām vandās simtiem jautājumu, uz kuriem es gribu iznāt atbildes, bet āķis ir tas, ka es gribu zināt, bet negribu to dzirdēt! mani biedē tā pretīguma sajūta, kuru aprakstīju iepriekšējā ierakstā.
jūtos tā kā totāla vientule šai portālā. laikam jāsāk palasīt arī svešie blogi. hihihhī

Kādēļ viriešiem sekss ir tikai tāda spēlīte? vai varbūt - kādēļ sievietēm sekss šķiet tik nopietna padarīšana? (es zinu, ka šeit ir daudz un dažādi izņēmumi, tomēr ne velti ir teiciens "sievietei viss ir sirds-pat galva!")