njagu
13 October 2009 @ 09:57 am
 
man patīk rīti, kad, zvanot pirmajam modinātājam, es to atlieku ar domu, ka celšos pēc 10min, zvanot otrajam es sev pajautāju - vai tad šodien ir tik svarīgi būt skolā?, saņemu atbildi - nekā vērā ņemama. un kas notiek tālāk? es izguļos. jā. sāku apsvērt domu, ka tas varētu būt dēļ tā, ka man ir ļoti auksti un negribās izlīst no segas, tādā gadījumā man būtu jāsāk uztraukties, jo auksts tagad būs vēl ilgi. brumbrumbrummm..
bet nu te es esmu, sačunčulējusies segā, savā oranžajā dīvānā, paēdusi sausās brokastis ar pienu, skatos Amuletu, cenšos saplānot atlikušo dienu. labprāt paspētu kaut ko uzšūt, uzraksīt dienasgrāmatā par Rebel ballīti, sakopt virtuvi un galu galā uztaisīt dārgajam pusdienas.
domājams - ja šodienu piepildīšu pilnu ar darāmo, tad varētu sanākt superīga diena..

runājot par vakardienu, joprojām esmu superexcited par dziedāšanas nodarbībām. kāādu ķērcienu es no sevis dabūju ārā?!?! u can't imagine! es tik ļoti ļoti gribu dziedāt..