mhhhh...es tikai smejos o-ou
šodien izbraukājos ar ričāgu, bet tas tikai ievadam. tad 2 h lēnā garā taisīju pusdienas savam Pavēlniekam, nevarot sagaidīt, kad viņu satikšu.
abi labi paēdām. un es cepu neizdevušās vafeles, par kuru neizdevušos formu Viņš arī neslēpa patiesu reakciju. man patīk, ka es saprotu, kā ir un kā jābūt. baigi sadzērāmies tējas un kafijas un tējas un....noskatījos GG. vnk rrAArRr. mjā. mīļucis čučēja un es visu laiku nevarēju nosvērties par labu kādai no savām idejām - sākt viņu nenormāli ņurcīt un mocīt un mīļot VAI ARĪ nekustēties un neelpot un ļaut viņam mierīgi izsgulēt savu iesnu briesmonīti. izlēmu turpināt 2.ideju.
starpcitu, es tagad esmu Togepi un man ir pašai savs Psaidaks, sarunājamies pokemonu valodā un uzvedamies vēl muļķīgāk. zac ōl
manu riteni sauc Vinnijs, bet viņš vēl nezin,ka Džīna viņu krāpj ar Spridzekli.
happy happy

es negribu, lai viņš ar mani runā tādēļ, ka es to gribu. es gribu, lai viņš pats grib runāt. jo es visu laiku runāju par visu ko. bet dažreiz man gribās tikai klausīties, un man ir gluži vienalga, vai tas būtu kaut kas neveikls vai mulsinošs vai vispār neordinārs tā kā nu tā jā..
ar LBČ vakarvakarā mūsu riteņtūrē pa jelgavu atklājām manu radošuma un iedvesmas zuduma iemeslu. tik tiešām - lai būtu mākslinieks, ir jācieš un jāsāp. tādēļ pašlaik no manis neko sakarīgu un skaistu negaidiet.

atcerējos, ka neesmu izstāstījusi par savu vakarnakti. palikos pie LBČ un mani terorizēja mazā Žorža Sanda, kad mēģināju aizmigt, parādātoties man pēkšņi zem segas vai arī lūkojoties man cieši sejā, kamēr guļu. man jau nebūtu iebildumu. pat apsvēru domu, ieritināt viņu sev blakus un tā arī čučēt, bet man palika žēl mazās radībiņas, jo lai kā man viņa patiktos, tomēr pastāv iespēja, ka varētu viņu saspiest. meklēju glābiņu pie savas vairākkārt pieminētās draudzenes viņas gultā, kur, protams, ŽS arī nelika mieru, līdz nolēmām rīkoties nedaudz drastiski, bet tā kā viņai pašai labāk - atstājām lielajā istabā un aiztaisījām durvis. tā nu es tur visu nakti uz maliņas balansēju, kamēr LBČ pa miegam mani centās saņurcīt un atbalsīja savu roku man uz pieres,kas bija liels pārsteigums no rīta ceļoties, bet vismaz mazajai minkai viss kārtībā. :]