man ir pohas, mašīnai nosēdies akumulators, esmu pazaudējusi savu debetkarti, banka un VID šodien ir ciet, VISI mani draugi ir ārpus jelgavas vai aizņemti, es sēžu dzīvoklī un skatos filmas.
izklausās pēc vienas no pretīgākajām dienām manā mūžā.
vakar postā pirmo reizi dzīvē es sajutu sevī tāādu sadisti, es gribeju sist un skrāpēt un raut matus un likt padenes vienai meitenei, kurai manāmi patīk mans R un viņa necenšas to slēpt. viņi dejoja, es vnk ārprātīgās dusmām pagāju garām noskatoties..... un R atnāca pie manis, samīļoja, nobučoja un pieres un atvainojās. vēlāk joprojām vēlējos viņu nogrūst no letes. sākumā es biju nežēlīgi dusmīga uz R, tad uz sevi par to, ka esmu tik greizsirdīga, tad uz to kuci, beigu beigās vairs nedusmojos, bet arvien vairāk saprotu to, ka mums ir jābūt kopā, lai man ir pamats greizsirdībai, nevis pamats bet izskaidrojums..
A+R=(h)
tad mēs abi galīgi sadzērušies gāām uz pils salu streipuļojot, smejoties, bučojoties un ķiķinot.. liku viņam apsolīt, ka viņš aizmirsīs vēlāk manu uzvedību. joprojām visu mūsu turp un atpakaļ līdz spridzeklim ceļu atceros fragmentāri, bet man vienalga.. pamodāmies pie posta spridzeklī un vnk smējāmies. ehhh...ir tik labi tomēr..