njagu
27 June 2009 @ 12:23 pm
 
es tik sen šeit neko neesmu rakstījusi. nezinu, iespējams, man jānokaunas.
bet šorīt man beidzot or sakrājies.
pēc vakardienas posta apmeklējuma, pēc kura mājās galu galā biju pirms 6iem rītā, es nezinu - smieties vai raudāt. šī frāze pārāk bieži atbilst manām emocijām :D nu tātad, sākumā bija mokoši garlaicīgi, nebija pareizās kompānijas, rūdis negribēja dejot, kāmis ar alisi, nu bet es protams neizturēju un vnk gāju dejot. ļoti ļoti dejoju, dejoju ar hariju rūda degungalā un tad beidzot bēidzot viņš neizturēja un atnāca. pirmais tā vakara JESSS. un varbūt tā ir tikai mana iedoma, bet nē, es ceru,m ka nav, viņš mani sācis skūpstīt citādāk. ne tik brutāli. patīkami. baudāmi. un tad mēs sēdējām uz dīvāniņa un viens otru aiztikām un kodām un kutinājām un bučojām.. tad man nācās braukt ar spridzekli(tā sauc viņa mašīnu), kas man jau tā nez kādēļ ļoti patīk, bet viņa plauksta visu ceļu atradās uz mana kakla un pie katras sarkanās luksafora gaismas viņš mani noskūpstīja. es atceros un man atkal skrien skudriņas. vispār vakar mēs bučojāmies vairāk nekā jebkad agrāk. nu vēl visādi nieki, kuros es nevēlos dalīties..BET
vienmēr ir kāds BET
kad es viņam vēlāk aizs'tīju it kā bezsakarīgu īsziņu ar dziesmas vārdiem, kuru mēs vakar visu dienu klausījāmies, viņš man atbildēja "tikko apgūlos un sapratu, ka joprojām kominieks".
un šeit man vairs nav ko teikt.
tas ir aizgājis pārāk tālu, es esmu sākusi pārāk pieķerties. un ja es nepalaidīšu vaļā tagad, tad vēlāk būs par vēlu. ;(
tas mani dara ļoti nelaimīgu tagad. sajūta, ka viņam vnk patīk ar mani pabučoties un vēlāk to visu norakstīt uz alkohola daudzumu organismā. fui. nekad, nekad, nekad tā nedariet nevienam!