sēžu zem oranžās gaismas, dzeru saldskābu tēju, rēķinu matemātikas uzdevumus, pīpēju ūdenspīpi un domāju, kapēc mana dzimšanas diena nekad nav iekritusi tā saucamajā melnajā piektdienā. ilgi domāju līdz vienā brīdī sapratu, ka man dzimšanas diena taču ir 14. datumā, kas nav 13ais, respektīvi, man dzimšanas diena nekad nebūs melnajā piektdienā.

es neteiktu, ka es nožēloju, ka neaizgāju uz skolu, bet man ir mazliet vainas apziņa, jo mums rīt ir tas teātra dziesmu konkurss, pietam, Laurai skolā ir vientuļi. ehh./

es taisu viltoto zaķi, tā kā turam īkšķus, lai man izdodās beidzot kaut ko pagatavot garšīgu. :)

vēl man ļot gribās pateikt Annikai, cik ļoti man patīk visa viņas ideja par izrādi. viss tas, kā viņa tur visu ir izdomājusi un salikusi pa plauktiņiem. man tas tik tiešām šķiet ārkārtīgi skaisti, es pat teiktu, ka atkal viņas ideja ir izcila un es varu tikai cerēt, ka mums visiem viss izdosies, bet tajā pat laikā es apzinos, ka Annika to sapratīs nevis kā objektīvu viedokli, bet gan kā pielīšanas mēģinājumu. es esmu viena no pavisam retajiem cilvēkiem Beneficē, kas viņai nepielien un es esmu vienīgā, kuras labos vārdus viņa noteikti uztvertu tā. tik daudz es viņu pazīstu.
damn.