tātad.
2 stundas pavadīju autobusā ceļā no Kandavas. labi ir tas, ka aiz manis vairs nesēdēja tante ar smirdošām kājām, slikti tas, ka tā kārtīgi tomēr autobusā izgulēties nevar. vakar, tb, šorīt aizgāju gulēt ap 6iem rītā, lai jau 9os celtos un modinātu Leldi un Verneru, lai brum brum uz autoostu. :D
nu..par vakardienu? es laikam kko vakar jau uzrakstīju. amm..sākumā bija tāds manā stilā mierīgais - katrs savā stūrītī :D bet nē, Sandis dikti laipni mums piedāvāja visu ko, kas tik viņam bija, jā arī saunu, baseinu un džakūzī. :D es neblatošu. tikai bišķīt. :p jamm..ar Leldi džakuzī taisījām rotaļas ar putukrējumu un tā nolaizīšanu..divatā. :D ārprātīgi labi. es tur gribu vasarā. nu ja.
tad tram ta ramm..kko čilojām, man palikās slitki kaut kur pakrūtē, verners ar rūdi mani izdžizoja, no kā man actually palika labāk un pēc tam vēl Kriksis un Lelde parūpējās par to, lai es ieņemtu zāles. :D daudz pīpējām. nē nu cik tur. viena paciņa un mums meičām. tad es kādu laiku biju tāda nekāda - izdžisota. :D un tāā''ad....sāka skanēt Halo. un aizgāja. mēs ar Leldi izdomājām deju pie krazy. baigi foršo. bāigi. domājam, varbūt uzstāties kkur. nu tad kādu laiku bija ļoti jautri. a bet tād..es uzgāju pie datora, atnāca verners pie manīm un pārējie pilnīgi visi aizgāja uz klubu, kur ieeja par 2Ls un pretī dod sarkanu aprocīti. pat tad, ja viņiem tur būtu gājis labi, nekādā gadījumā nenožēlotu to, ka neaizgāju. es izbaudīju laikam pašlaik visvērtīgāko sarunu savā mūžā. tiešām. ahh. saturu nestāstīšu. tad viņi atnāca atpakaļ, turpinājām daudz un smieklīgi dejot, vārtīties pa grīdu utt līdz brīdim, kad daži tā kā aizgāja gulēt un bla bla, arī lelde, kriksis jau sen un es gāju gulēt lielajā televizora istabā, kur vēlāk sanāca, ka guļ arī janeks. un tagad tā daļa, ko jūs iespējams gribat zināt visvairāk.
mēs tur tādā klusumā un tumsā gulējām(klusums nosacīts, jo raitis no džakuzī visu laiku kliedza manu un leldes vārdu visās iespējamās intonācijās) ūn es ar kādu 10 ja ne vairāk reizi pēc laika atskaites savā galvā no 5 līdz 1 saņēmos, nē, man vnk beidzot iznāca ārā:"Jāni? mēs kādreiz izrunāsimies?", viņš tēloja pusaizmigušu un teica, ka jā, es piedāvāju spilvenu, viņš atteicās un teica, ka labprāt izrunātos, bet viņam nav garastāvokļa un nāk miegs, pēc šī teikuma es sasmējos. tad atkal bija garš klusums. un tad viņš ar "starpcitu" iesāka monologu par to, ka mūsu sarunas vnm izvēršas par viņa monologu. sava daļa taisnības tur ir, bet tas tapēc, ka es daudz īsāk māku noformulēt to, ko domāju un es nerunāju apkārt, bet pa taisno. mhm. viņš teica, ka grib, lai mēs paliekam labi, ļoti labi draugi. viņš ļoti gribot, uz ko es viņam teicu, ka mēs nevaram būt draugi. kapēc, lai mums tas pēkšņi izdotos.? un tad viņš pateica:"nu labi, tad es ar tevi nekad vairs nerunāšu." man tajā brīdī iekšā viss vēl vairāk pasliktinājās, bet es viņam teicu:"nu labi" un turpināju klusībā gulēt līdz brīdim, kad viņš izgāja ārā, lai nebūtu jābūt tik neērtā situācijā ar mani. es dzirdēju kā viņš tur spieda ārā smieklus(atceraties,ka viņš ditki gribēja gulēt). tad ar mani notika kautkas vēl nebijis. es skatījos skatījos skatījos tumsā un vienā brīdī vnk ārprātīgi sāka birt asaras un es bez maz vai balsī raudāju un situ sev par to, ka es nevaru tikt pāri tam idiotam. es goda vārds, ja varētu, izsistu visu par viņu no sevis. mhm. bet man pārgāja. es turpināju blenzt sienā, tad viņš atnāca gulēt, aizmigu, no rīta pamodos un sapratu, ka rūdis ir gulējis man pie kājām, bet esjoprojām izskatījos salīdzinoši labi un tā palēnām baudīju ārprātīgi skaisto saulaino rītu tajā supermājā. uzrakstīju janekam zīmīti, kuras saturu arī nestāstīšu, tikai to, ka pēdējais bija "p.p.s. tikai nekļūsti iedomīgs" un parakstījos kā babyface. ieliku viņa somā. lai gan man nav 100% pārliecības, ka tā bija viņējā. :D
nu neko. es te tā sēžu un gribu saņemties, lai mācītos, un domāju, ka es esmu pelnījusi kaut ko skaistu. lūdzu. beidzot kaut ko skaistu un nesāpīgu.
visā visumā kandavā gāja forši. tikai J.P.