es šodien pirmo reizi vispār tā apzināti gulēju pusdienlaiku.
pluss tajā ir tas, ka es redzēju sapni, ko es atceros.
mīnuss ir tas, kas tas bija par sapni.
atkal par viņu. es gāju pa ielu un viņš vienā brīdī vienkārši no aizmugures uzradās, paņēma aiz rokas, teica, ka šovakar obligāti viņš līdz manīm nokļūs un mēs ārā iziesim un parunāsimies. tad es vakarā viņu satiku, mēs parunājām un nākamais kadrs bija, kad viņš ir manās tālajās mājās un brīvi runājas ar maniem vecākiem utt. es jutos TIK labi, ka viņš bija turpat blakus. bet tad kaut kādā x veidā vienā brīdī viņš pazuda. nezinu kur. sapnis arī drīz beidzās. bet vai tas varētu nozīmēt, ka viņš vnk beidzot būs izgaisis no manīm?

ehh..es tagad nomēģinu to lielo dīvaini augli, kas ir līdzīgs greipfrūtam, bet tik liels kā bērna galva un garšo ārprātīgi labi.
iesaku.