sākās viss ar stundu ilgu blenšanu sienā no rīta, kad vajadzēja celties.
tad es nosalu, ejot uz skolu.
tad es abas literatūras visu laiku centos slēpt to, ka nepārstājot raudu.
tad es atkal raudāju.
tad es nesveicinājos ne ar vienu un izskatījos pēc nelaimes čupas.
tad man lauras kārlis uzdāvināja geišu, kas man lika kādu stundu neraudāt.
tad vēstures stundā man likās, ka es esmu sajukusi prātā, jo es pārmaiņus smējos un raudāju, izdomāju, ka es varētu nodzīt matus.
tajā pašā stundā es gandrīz noksritu no krēsla. jau otro reizi šajā dienā.
tad man beidzās stundas un es gāju uz braukšanu.
tad es četras reizes izkritu(tikai tas nebiaj eksāmens.
tad, kamēr haralds lēja benzīnu, es raudāju.
tad es saņēmos.
tad man beidzās braukšana un es gāju mājās, neraudot.
tad es domāju, ka reizi par visām reizēm taču jāuztaisa kaut kas normāls ēdams.
tad es pie maltās gaļas pieliku saskābušu saldo krējumu. to visu es izmetu. (jā, izmetu, nevis aiznesu kādam, kurš ir izsalcis un samierinātos ar veco krējumu).
tad es uztaisīju to visu vēlreiz tikai bez krējuma.
tad es paēdu un skatījos gossip girl. un es neraudāju, tikai ik pa laikam attinu filmu atpakaļ, jo sapratu, ka atkal blenžu vienā punktā un esmu palaidusi visu garām.
tad atnāca kriksis. es sapratu, ka es tā kaŗtīgi vairs nevaru paraudāt.
tad atbrauca kāmis un rūdis, un antils un orsijs, un tā kā antils nekāpa bagāžniekā, tad mēs to visu izdarījām te pa lejā.
tad es aizgāju uz veikalu pēc kokčikiem. jo man likās, ka varbūt tas manu dienu padarīs veiksmīgāku.
tad es nenokritu pa trepēm.
un tagad es nonstopā rakstu un man jau kādu pusstundu pat nav ienācis prātā raudāt.
laikam viss iet uz labu.
bet es tik un tā šovakar skatīšos pērlharboru un drošvien raudāšu.