pēc 36 minūtēm vajadzētu sākties tam, par ko es jau pusgadu prātoju - vajag vai nevajag?
es tikai gribu, lai es izskatos neaizskarama.
wish me luck

tātad, mīļo lasītāj,

mēs stundu sēdējām čokos un bez mitas runājām par visu. arī par to, kapēc es saņēmos, par to,kapēc izšķīrāmies, par to, ko manā dzīvoklī dara mūsu labāko draugu pārītis :D, par..par visu.
un viņš izsteica tādu frāzi, kā(lelde tuīt ķiķinās): es daudz esmu domājis par to, kapēc tevi pametu. īsti neesmu sapratis, bet es laikam vienkārši nobijos no tiem 3 vārdiem.(3 words, 8 letters)
tad, kad gājām prom, viņš pajautāja, vai man mājās ir tēja. un, jēj, tā ir viena no lietām, kas man tiešām vienmēr ir. un tad kriksis un mārcis tika pārsteigti ar to, ka es nepārrados viena.
tad mēs spēlējām cūkas. jā, jūs varbūt nezinat, ko tas man un janekam kādreiz nozīmēja - kāršu spēle. viņš vienmēr mani vinnēja. un arī šoreiz es zaudēju :D

amm..un nu tad čaļi aizbrauca un mēs ar kriksi ēdām tās restītes no bērnības atmiņām.

runājot par manām sajūtām..es pašlaik nespēju izdomāt. es jūtos pārāk lepna par šo savu drosmīgo soli, ka nesaprotu, kas man ir sirsniņā.
nākamais solis būs vai nu no viņa puses, vai soļa vairs nebūs.
bet draugi mēs vismaz beidzot esam. :)