tagad arī Leldes mamma ir pievienojusies to pulkam, kas manā vietā bažās par to, kādēļ man nav vīrieša un kādēļ es pusgadu nevarēju tikt pāri vienam aizgājušajam. es šaj ziņā esmu jau pavisam citos augstumos. augstu. nesaprotu, vai savu kļūdu pieļāvu tad,kad sāku uzskatīt, ka garas kājas un blondi mati nav vienīgie veidi, kā veicināt nemitīgu kāda blakusbūšanu, ja neskaita manas draudzenes, kuras pašas vai nu baiļojās par to pašu, vai nu atšuj katru pat visgaršīgāko, vai nu gadiem patur nelielā attālumā vienu konkrēto vai ielaižās bezemocionālu, fizisku un neķītru vajadzību apmierināšanas attiecības.
..varbūt tas mani vēl notur zemes virsū, nevis zem tās - doma, ka labi var būt arī savādāk.
nēē..man jau patīk mana dzīve līdz brīdim, kas man prātā iešaujās doma par to, ka tas tā varētu vilkties mūžīgi.
lol. man joprojām ir 17.
un es par to uztraucos. vai lieko kilogramu zaudēšana varētu būt augšupejas cēlonis?
ja jā, tad man jāatrod kāds cits veids, jo mana pašnospraustā diagnoze ir šokomāne ar tieksmēm uz jaunākiem zēniem.