13 March 2008 @ 01:55 pm
 
Un kad kādā saulainā novakarē
Tu ieripināsi savu braucamo
Vienā no ciemiem lai piestātu un
Lai norauktu no sevis ceļmalas putekļu kārtu
Lai pagaršotu vietējo miestiņu
Kad tavas acis vēros rietošo sauli
Un sirds aiz laimes sitīs straujāk
Tad skaties tā lai manas acis redz to pašu ko tavas
Lai sēžot otrā pasaules malā
Sajūtu, cik ļoti tu jūti