Man šķiroties jel labu laimi, draugi, novēliet! Jau debesis tvīkst rīta sārtumā un skaista taka priekšā man.
Ak, neprasiet, ko paņemu sev līdz! Es ceļā dodos tukšām rokām, gaidu pilnu sirdi.
Es aplikšu sev kāzu vainagu. Man tumši sārtais ceļinieka tērps nav piemērots, un, kaut gan ceļā briesmas draud, es nebīstos.
Kad ceļojums mans galā būs, tad vakarzvaigzne atmirdzēs un žēlas vakarkrēslas melodiju skaņas pie karaļvārtiem atskanēs.