| rūpn.iel. |
[5. Sep 2007|12:33] |
beidzot mājās. un vēl pietam brīvdienā.
pēc vakardienas man sāk iepatikties valdes sēdes, kurās var klusēt, klausīties un glāzi pēc glāzes tukšot vīnu no organiski audzētām vīnogām. un pazust karstākā strīda vidū, lai neviens nepamanītu, ka īsti nespēju noiet pavisam taisni. |
|
|
| streindž, jū nou |
[5. Sep 2007|12:52] |
es ik pa laikam mēdzu naktīs pamosties un tad bieži vien gribās kaut ko apēst. vai paskatīties, cik pulkstens rāda virtuvē. un šonakt tie bija divi nektarīni.
no rīta uzķēru, ka ir uztaisītas siermaizītes. ap septiņiem apēdu vienu. un, kad mazā māsa gāja prom, es palūdzu, lai viņa atnes atlikušās divas.
nu, krāsnī ceptas, ar daudz siera un tomātiem.
man likās, ka esmu abas pa miegam apēdusi. bet tad es pamodos ap pusdesmitiem un sapratu, ka esmu apēdusi gluži nevienu. viena stāvēja uz galda (!?) un viena blakus spilvenam. aizkosta.
tad skaidrā prātā apēdu abas. kaut arī biju pārliecināta, ka jau pirms tam tās biju notiesājusi. |
|
|