Pašlaik es strādāju kāstinga aģentūrā Break A Leg, kopā ar divām melnām, jamaikiešu izcelsmes dāmām.

Manu priekšnieci sauc Reima Baker, ko izrunā kā Rīma Beikere. Es pasācis teikt, ka eju uz darbu "rīmēties".

Rīmas asistenti sauc Esmy Hanus, ko izrunā kā Ezmija Hanusa.

Rīmai patīk pļāpāt pa telefonu un nedaudz aprunāt Ezmiju, jo pedējā, Rīmasprāt, ir paslinka un nav gudra.

Ezmijai, savukārt, nepatīk viņas netīrīgā turku apakšīriniece un indiešu izcelsmes klientu serviss, jo pēdējie, Ezmijasprāt, neglīti izrunajot viņas uzvārdu, bez burta "H".

Vēl Rīmai ir dūšīga meita vārdā Skatina (Sketīna), kuras pamanāmākās iezīmes ir frizūra ar izskūtu pakausi, kas viņai diezgan stipri nepiestāv un zināma neapmierinātība ar itin visu ko dara mamma.

Visām trim dāmītēm ir arī kas kopīgs. Viņām šķiet, ka mans vārds ir dīvains un neordinārs.

Šodien nākot mājās pēc vakariņām nenosakāmas izcelsmes Kebabu namā, iedomājos kur tik es neesmu dzīvojis - mazajās Pļaviņās uz Meža ielas, dažādās istabās Rīgas centrā un Ziepī ar E., motorizētajā Palms pie Columbia Pictures Losandželosā, über-seksīgajā Rietumholivudā uz Sanseta bulvāra (arī Losandželosā), aukstā dzīvoklī glaunajā Notinghilā un pašlaik Londonas poļu geto - Nīzdenā. Kurp vēl mani varētu aizraut Nemiera gars?

PS.
Palīgā! Mani draugos.lv vājā kaut kādas virtuāls olu grozs kas rīko kaujas man klāt neesot, nezinot un acīmredzami vēlas manu naudu.

Tags: mājas dzīve

Latviešu valodas tests.

Šodien es visu dienu Islingtonas Business Design Centre vārīju zupu. Precīzāk, nosēdēju uz soliņa ar foliju izklātā istabiņā un raudzījos pakaļ sešām degožām želejas bundžiņām, trim mīzo zupas (Miso) un trim tomātu zupas terīnēm. Mīzo zupa ir japāņu zupa no saberztām pupām kas izskatās pēc samazgām.

Ko es neizdarīju? Nevienai tomātu zupas terīnei nepielēju klāt tomātu sulu un pāris karotes ar baltajām pupiņām lai labāka garša, jo neviens man nepateica ka tā jādara. Ko es izdarīju? Papildinot terīni, mīzo zupai klāt pielēju salātu mērci, kas bija ļoti līdzīga pēc skata un mēģināju to uzvārīt. Neviens man nepateica ka telpā atrodas arī salātu mērce kas izskatās pēc mīzo zupas.

Priekšniece Galia smējās un vēlēja to mīzo-kombo-salātu mērci atliet atpakaļ podā un novietot ledusskapī, rīt izmantošot salātiem. Rīt es tur vairs nestrādāšu, bet esmu pārliecināts, ka līdz svētdienai, kad beigsies žurnāla Country Living pasākums, manā vietā zupas būs prasmīgi pieskatījuši vēl pāris citu "pavāru".

Kā jau kārtīgs kapitālismā audzis patērētājs, es nedēļas nogalē aizdevos uz baznīcu / lielveikalu TK Maxx un iegādājos skaistas, šaurinātas, gaišas bikses ar rūtiņām un slīpu līniju uz dibena. Nu ārkārtīgi labi sēž Tai vietā. Un vēl es sev nopirku austrāļu apakšbikses ar izšūtiem ziediem priekšā un pakaļā.

Londonā ir sācies brīnumskaistais pavasaris un es dodos joņot pa zaļu zāli Goldstone parkā ar baltām kedām, rūtainām biksēm un ziedos vītās apakšbiksēs. Došos atvērties saulei tā ka smukais dibens vien pāri paliks. Pavasarī smadzenes es mēdzu atstāt mājās.

Pēc tam kad visu pagājušo nedēļu nomocījos ar Itāļu kino, nolēmu sevi iepriecināt. Aizdevos šodien uz Notinghilas frizētavu Sol's pie sava (cik īpašnieciski) brazīļu friziera vārdā Raul, kurš man nogrieza "mohikāni". Raul ir garš, un ar punci. Viņš ir no San Paulo un iegūst MBA grādu Londonā. Kad ienācu pa durvīm, viņš uzreiz mani sagaidīja ar "hola" un "como estas?". Tas bija tik uzmundrinoši, ka tagad esmu supercrazysexycool mohikānis! Pirms devos pie viņa ieskrēju tuvējā iepirkšanās centrā pie universitātes, Elephant & Castle, but kad ieraudzīju tās izbalinātās polietes ar mašīnītēm rokās skujam tās galvas, man aptecējās dūša un nolēmu mērot 45 min. pie Raul. Esmu brīnumdaiļš, 29-gadīgs mohikānis, jā gan! (giggle)

Garastāvoklis:: cheerful

Es ienīstu rakstīt par kino. Man rīt no rīta ir prezentācija par Itālijas kino un neoreālismu, kā arī filmas "Velosipēdu zagļi" (1948) analīze. Es mocos. Man ļoti nepadodās analizēt kino. Tas ir briesmīgi. Es pilnīgi jūtu kā šāds uzdevums iedragā manu personību un novājina manu patību. Aprakstīt un kritizēt kino ir ļaunākais kas var būt. Nemaz neapskaužu Ditu Rietumu.

Interesentus aicinu iegādāties vizuālo mākslu žurnāla "Studija" februāra / marta numuru. Tur ir publicēts man pirmais raksts. Šobrīd sajūsmā lēkāju pa istabu ar autora eksemplāru rokās!

Tiesa, R. Mērdoka izdevumiem,kā piemēram TVNET, tāpat avīzei The Sun vai Fox News kanālam īsti ticēt nevar.

http://www.tvnet.lv/women/life/children/article.php?id=5087557

Šonedēļ es uzstādīju jaunu rekordu - apmeklēju četras mākslas izstades: Peter Doig, Juan Munoz, The Camden Town Group Painters un Deutsche Borse Photography Prize. Tagad esmu noguris un tukšoju jau nez kuro Corona aliņu un iesitu roku blogošanā cibā. Tā Sviesta Ciba nav diez ko sofisticēts portāls.