07:05 pmskolā biju aizņemta ar visādām lietām, bet īstenibā ši skolas diena ne ar ko neatšķiras no citām skolas dienām. pēc stundām ar miļumu gājām mājās un redzējām un dzirdējām to trako sievieti, kas te man rajonā dzīvo. viņa iet pa ielu un bļaustās, visi atskatās, kāds arī apsmejās. es nesmojos, jo tas taču ir slims cilvēks, bet man vienlaga iekšā nepatīkama sajūta, neomulīgi :(nolikām somas un kurtkas un gājām staigāties un gandrīz pie pašas mājas kaut kāda dusmīga sieviete krieviski saka, ko mēs viņu aprunājam, kāda mums daļa esot kur vina iet, saka ka viņa ir māte un mums viņai jāatvainojās par kaut ko esot. šī vēl beigās piedraug jancim, lai aiverās, citādi šī sitīšot! viņš pat muti neatvēra! mēs savā nodabā gājām un runājām un šī tagad paņem un sabojā man visu jauko garastāvokli un noskaņu :( civēki paliek aizvien trakāki un tiešām paliek bail, no malas izksatās kā pilnīgi normāls, bet acīs ir tā dzirksts, kas ir tikai trakiem cilvēkiem un tu nekad nevari zināt ko viņš tagad domā un ko tagad darīs. Man pazuda viss prieks par pavasari un vispār viss prieks par visu :( pačučēju un palika nedaudz labāk. tagad ir tiiik daudz kas jādara. bet mamma taisa kārtaino mīklu :) (jēi, šājā ierakstā ir arī priecīgais smaidiņš) 3dien man ir dz d, bet es nejūtu prieku, manī nav pat gaidīšanas prieks, man ir kaut kā vienalga, jo tā ir parasta diena, parasta 3diena, kurā man būs jāceļās kā parasti, jāiet uz skolu kā parasti, jāmācās kā parasi (ja ne vēl vairāk) un jāizturās kā parasti. |