| 09:11 pm
man būtu jāmācās vēsture, bet es tikko paēdu saldās pārslas ar pien un man galīgi negribas. man gribas iet dušā pasildīties un tad lasīt. Pa dienu pašajūta nekāda, jo visu dienu, jau no paša rīta, man vilka vēderu. protams, mēnešreizes. Daudz runājos ar klasesbiedriem, ceru, ka mani kursa biedri būs tik pat jauki un jautri, citādāk jau nemaz nebūtu interesnati. Tieši pēc nedēlas man ir dzimšanas diena. informātikas skolotājs mani iepriecināja veselas divas reizes. Pirmkārt, paziņojot, ka manā dienā ir ieksaite, neslēpjot to, cik viņa būs grūta, otrkārt, pasakot :"Jā, jau deviņpadsmit gadu." Man nevajag atgādināt, ka saldie 14,15 un 16 ir beigušies. es to jūtu savā ikdienā. Lai gan dažkārt apkārtējo uzvedība atmet mani 8. klasē. Nē, es sajaucos, nejau mani, bet vinus pašus. 19 ir tik liels skatlis, es nespeju noticēt, ka jau pēc nedēļas tas būs mans.. Ko es varu teikt par šo gadu? Daudz laika pavadīju ar mīļumu, tāpēc pazuda kontakts gandrīz ar visiem draugiem. Cenšos to labot :) Vasara bija jauk, lai gan nebija ne darba, ne laiks baigi saulains, vasara vispār ir sapnis par dzīvi, kura nekad nebūs, tāpēc šo laiku nevar uztvert īpaši nopietni. Es nevaru teikt, ka ļoti cītīgi mācos, bet atzīmes ir labas (izņemot matemātiku), esmu izlēmusi, kur tālāk iešu mācīties. par to man liels prieks. Ziema bija gara un nomācoša, ja godīgi, man nomēktība vēl nav pārgājusi, bet pavasaris tomēr iedeg nelielu liesmiņu sirdī, kas palīdz jutes it kā tikko būtu iemīlējusies. Jancis nolēma doties uz Dāniju, no kā es nevēlos viņu atturēt, bet tas ieviesa zināmas skumjaas un pārdomas manā ikdienā. bet vēl jau neviens nav aibraucis. :) tā kā man viss ir vainu balts vai nu melns, tad jāsaka, ka šis gads bija tieši tāds pats. vai nu baigi labi vai nu baigi slikti.
tas tā kā būtu viss. gaidu magnolijas
(jums jau droši vien apnikušas tās puķu bildes, bet es viņas vnk dievinu :D ) |