Es domāju, kas notiktu, ja es tā pēkšņi nomirtu.Piemeram, pēc kāda skandāla ar Tevi, kad es dusmās dotos mājās, mani ar brutālu spēku notriektu mašīna.
Es prātoju, vau Tu justos vainīgs? Vai Tu nožēlotu, ka man pateici to slaveno šķiršanās frāzi, un vai Tu atcerētos sīkas nianses, ko pavadīji ar mani.Vai arī Tu par mani raudātu un kliegtu skaļi frāzes, ko man nekad neesi teicis. Es ceru, ka Tevi viņa bendē ar kliedzošām frāzēm, es ceru, ka Tu dēļ tām raudi un es ceru, ka Tu tajā visā smoki un esi nelaimīgs. Jo es gribu justies laimīga.Kā jau Mēs visi. bet zini, es labprātāk Tev novēlētu tikai to labāko, ko es, es Tev esmu izteikusi skaļi, bet mans aizvainojums tika sadusmots, un tas tagad nīst. Par to es paceļu viskija glāzi. Rūgu un reibinošu.