Un man likās ka tie dadži pie manas sirds bij tikai pielipuši. Šķita, ka jau lēnām krīt nost. Bet izrādās tie ir tik asi un stingri iedūrušies,ka visas sirdssapes strāvo pa visu manu ķermeni. viss krūškurvis smeldz. Un ja šīs sāpes savienoju kopā ar domām. Es noreibstu no smaguma. Bet, saka, ka liktenis uzliek tikai tik smagus uzdevumus, cik mēs spējam izturēt. Es ceru, ka liktenis ir taisnīgs pret mani, un es ceru, ka tas viss, kas pēdējā gada laikā ar mani ir noticies atmaksāsies. Es no tā nogurstu. No ļaunām acīm, no ļaunām domām, no cilvēkiem, par kuriem neesmu neko sliktu teikusi. Viņi ļauni atspēlējas. Dēļ kā? Dēļ tā ka paši neprot dzīvot. Japaruj citu dzīves vēl līdz. Intelektuālu padibenes.

Un vispār bezprāta stāvoklis atkal sāk iestāties. Domas par eksistenciālām tēmām. Atkal bezjēdzīga prātošana.

Šodien jāņi.Jāsāk jau līgot.

Man's love only death roses.

Es uz brīdi apstāšos.Man vajag pabūt ar sevi.

Cilvēkiem ir ko teikt.

Aizvērt acis tik cieši, ka galvā redzi varavīkšņkrāsas punktiņus.

šodien galva smaga.Pat ja man uzmestu kādus 5kg ķieģelus klāt. Es nejustu nekādu atšķirību.

Vairs neatceros, kad mani kāds ir apskāvis čieši. Cieši, bet maigi.Maigi, bet kaislīgi.Kaislīgi un uzmanīgi.

Šodien(jau iepriekš atvainojos par savu rupjo runas veidu) Bļaģ nahuj visus gribu sūtit dirst.Šodien zināmu pārdzivojumu dēļ, kas saistās ar smago dzīvi un cilvēkiem, kas nonākuši neceļos. tas viss man ļoti sit gar zemi kā ar āmuru. tas man liek paskatīties uz dzivi pesimistiski. lai gan jau pēdējos mēnešus esmu ieslīgusi pamatīgā pesimisma viskija glāzē.grūti.grūti skatīties uz savu draudzeni, kā viņa cieš.grūti.mīlestība ir smaga.viņa teica, ka gaidīs.pat ja tas viss ilgs 3gadus.es zinu... viņa gaidīs.šķebinoši smagi. drīkstu nolamāties?bļaģ!

Labāk skumt nekā nejust neko.

vilciens iet un iet.
taisnu ceļu vēlas skriet.
putni laižas debesīs.
vilciena tajās lūkojās.
zili palagi,
zili sapņi.
vilciens sliedēs apmaldījās.

Es pēc ilgiem laikam jūtos uzvaroša.Un ziniet, es sapratu, ka mani mīl tik daudzi. Un tie paši labākie.Ne velti cilvēki, kas nav mani draugi, nav mani draugi.

Rīt pamodīšos skaista un uzvaroša.Es parādīšu, ka esmu vecene ar pautiem bļe.

Mazliet zaļas smilgas.Krītošus ābeļu ziedus.Vēju, kas to ābeli purina.Zilas debesis. Un tev sāk likties, ka pasaule griežas ap Tevi.

Tu man esi liela problēma.nu kā, nu kā es varu dzīvot mierā, ja tu uzspasē katru manu soli, pievērs man uzmanību.man ir apnicis, man ir apnicis aklautēties kā ar bērnu. es gribu pilnvērtīgu dzīvi.Tu esi labs draugs, bet varētu lūdz palūgt, pārstāt mani egoistiski mīlēt? es Tev to nelūdzu.milī mani tikai kā draugu.nākamreizes nedzirdēšu. nākamreiz es būšu nesavtīga un aizgriezīšos, un tavi kliedzini būs brēcošas laviešu brūnaļas māviens.nekas vairāk.es tak arī esmu cilvēks. un es arī girbu savu laimi. nākamreiz es tevi nestutēšu. nākamrezi es būšu riebīgs draugs.

Ap manām ausīm plivinājās mati, kuris ir ievirpuļojis ziemeļu vējš. Coldplay man ausīs bļāva- we live in a bueatiful world. Un man nekas cits neatlika, kā noticēt. A ko darīt? dažreiz ir jāmāk pakļauties kāda vārdu spēkām.

es esot slinka, bezatbildīga un izlutināta.Bļe!Es pierādīšu, ka es spēju būt pati par sevi. un es pierādīšu, ka man ir bieza āda un liela sirds!Es arī māku dzīvot patstāvīgi. Un ja es girbu, tad es spēju būt lielāka pedante par savu māti un es spēju nest lielāku nastu par viņu! Parādiet,parādiet man mazliet kaulu, kurš ir grūti sasniedzams. Sakūdiet mani līdz vājprātam. Es tad izdarīšu visu iespējamo. Un lūk. Šeit nu ir tā jūsu kļūda.

Kuru gan es te mānu.Nu protu es raudāt... Un kā vēl.Tā, ka pat no manas raudāšanas tās stikla glāzes varētu aiz aizkustinājuma raudāt. Nē, tomēr, ne tik traki. Bet ja tajās stikla glāzēs ielietu labu viskiju. Tad gan man šķistu, ka tās glāzes raud dēļ manis, jo es raudu.Cilvēkiem vajag būt emocionāliem. Lai attīrītos un pierādītu, ka mums ir arī sirds.

Tramvaja durvis atveras,lietus līst. Laiks apstājas. Un es to visu vēroju no malas.Sava veida šarms tur bija.