19 May 2008 @ 06:20 pm
 
Neesmu nekad to teikusi.Es saņemos.Mīlu es Tevi.Mīlu.Žēl, ka šī ir viena no tām sāpīgajām un neaizmirstamajām.Tagad kā mazs bērns, kam sāpīgi bize sapīta, raudu.Teikstais tajā ielā, kur kaķi skrien tik ātri un nevajadzīgas mantas karājas pie kokiem, nekad nepiepildīsies.Lai gan abi cerējām uz ko citu.Bet Tu pats parakstīji spriedumu.
Tags:
 
 
Lapas čaukstina: Moby-natural blues