Īstenībā, esmu pa šīm dienām ļoti nogurusi.Un laikam manai draudzenei ir taisnība par to ka esmu iegājusi vienveidīgā rutīnā, no kuras pati īsti neprotu tikt ārā.Bet nu nekas. Laiks saņemties un triekties virsū tai sērgai ar visu sparu.Un es arī lēnām palaižu vaļā.Tā pat nav velme vai urdīšna. Tā ir tikai tāda rotaļāšanās, lai nebūtu garlaicīgi. Kāpēc ļaut sevi uzvarēt, ja es varu mest pretī tikpat vienlīdzīgas kārtis.