Nemīz kedā, viss būs bondžovī!!! - June 12th, 2007

Manī joprojām mīt tas pats tīnis, kas agrāk. Es viņu neesmu pazaudējis. Jau stundu ar lielu uzmanību iekš YouTube skatos un skatos Nirvanas koncertu video http://www.youtube.com/watch?v=KTbhxd8-d2w&mode=related&search= , kurus ar lielu prieku agrāk vēroju vhs formātā, kad man bija tāda iespēja. Tik daudz emociju tajā mūzikā... Drīzāk jau tikai sāpes. Tas uzlādē. Palīdz pašam neiegrimt pesimismā un dzīves apnikumā. Un mani joprojām sajūsmina tas, kā koncerta beigās tiek iznīcināts skatuves aprīkojums un instrumenti... Lai gan žēl tos telekāsterus un stratokāsterus, ko viņš ņem un sadauza... Kaut man būtu kaut viens tāds. Es gan nedauzītu. Es cauru dienu sēdētu un spēlētu. Kamēr pirksti būtu jēli. Bet nu man nav tā telekāstera... Tāpēc vakaru pavadu pie datora un spaidu klaviatūras pogas, kamēr pirksti jēli. Man vajag fenderu.

Kas man uzdāvinās šādu uz dzimšanas dienu? Ļoti gribu... J5 TRIPLE TELE DELUXE

Draugos palasīju ceļojumu stāstus. Uzdūros vienam, ko bija rakstījis viens paziņa, kurš raksta par savu ceļojumu uz Izraēlu. Lielus smieklus izraisīja šis citāts: "No Nacaretes devāmies uz blakus esošo ebreju imigrantu pilsētu Afulu. Afulā bijām pusstundu, un tā atgādināja sūdu. Bet bija vērts redzēt!!! Afulas tualetē piedzīvoju vispretīgāko piedzīvojumu, kādu līdz šim biju jebkad savā mūžā tualetē piedzīvojis. Un ticiet man – esmu bijis daudzās tualetēs."

Ha ha! Nez kāds ir bijis piedzīvojums tualetē un nez kāpēc ir uzsvērts tas, ka viņš ir bijis DAUDZĀS TUALETĒS :D

Ha haaaaaaaa! Es tikko izgāju pirmo pasauli spēlei Super Mario Forever tā vietā, lai mācītos rītdienas romiešu civiltiesību eksāmenam. Es gan esmu neapzinīgs... Fuj man!