Bet jā, tikko salīdzināju ierakstu datumus un secināju, ka 3 mēnešus neesmu šeit neko rakstījis. Iespējams, rekords, kopš kkad 11. klasē sāku blogot.
Anyways, īss savilkums, kas pa šo laiku noticis.
Janvāri kkad paslimoju, sapratu, ko nozīmē, ka esi noguris pēc velna, bet 38C temperatūras dēļ fiziski nevari aizmigt.
Arī janvārī uzzināju, ka mana sapņu universitāte ir mani atraidījusi, pie tam superlakoniski - "application unsuccesful". Oh well, gaidam otras labākās atbildi.
Janvārī arī sāku apmeklēt kalnu skolu, nu jau 2 nedēļas nogales esmu pavadījis kalnu zinības apgūstot. Visnotaļ interesanti, pie tam man un mammai iegadījies labākais no instruktoriem. Gadi pāri 65, bet joprojām vasarās pa kalniem dzīvojas un ziemās pa Rīgas jumtiem, tos tīrot. Jumtu bizness, starp citu, alpīnistiem ir ļoti labi apmaksāta haltūra - 75Ls/h. Daži saka, ka snieg, alpīnisti saka, ka nauda krīt no gaisa. Pieredzējis viņš ir tik daudz. Pagājušo reizi dzīvojāmies pa 80cm dziļu pūdera sniegu blakus slēpošanas trasei, nākamā nedēļas nogalē arī kkas tamlīdzīgs spīd. Tikai tas, ja arī būs sniegs, noteikti nebūs pūderis.
Pie tās pašas lietas pieder fakts, ka nu jau pāris mēnešus regulāri 5dienās eju ar brūnacīti uz sienu. Nebiju domājis, ka tik ilgi izturēsim, bet nu jau tā ir nedēļas neatņemama sastāvdaļa un ļoti patīkams nobeigums. Juglā sienas ir daudz draudzīgākas iesācējiem, bet ne arī pārāk vieglas. Skili jau nedaudz uzkačāti un ik pa laikam ir tāda apziņa - wow, I just did that? Bet parasti pēc tādām reizēm ir jau pazīstamā sajūta, ka apakšdelmi ir uztūkuši 2x lielāki kā parasti.
My students has been trained well, it seems. Vismaz par to liecina fakts, ka rajona olimpiādē visiem gāja gana labi un uz valsti ir tikuši 6 mani R1g devītie, 1 desmitā + vēl puisis no teikas 9tajiem. 9. klasēs mani skolēni sastāda gandrīz 1/4 daļu no visu dalībnieku skaita. Vēl pa šo laiku viņus apmācīju praktiskajās tumšajās zintīs un tad jau 2dien un 3dien viņiem jāparāda, ko spēj.
Atkal parādos OSI, taisu savu bakalaura darbu. Labā ziņa ir, ka man par to maksā. Varbūt sliktā ziņa ir tā, ka pagaidām nav tāda eleganti nobeigta bakalaura darba. Tb, otrs no diviem galvenajiem pētījuma mērķiem vēl nav sasniegts. Un tā kā šis darbs ir praktiski hit-or-miss, tad nav arī zināms, vai tiks sasniegts. Tiesa gan, rokoties literatūrā, pāris svarīgi secinājumi ir izdarīti. Bet pašlaik man tik un tā ir Edisona stilā "2000 veidi, kā tas nestrādā".
Man actually izdevās nopelnīt virtuālu naudu, tirgojoties ar valūtām.
Un vasarā plānotais brauciens uz kalniem joprojām ir spēkā, kas droši vien ir sasniegums. Sagādāta daļa inventāra (man ar mammu gandrīz viss, jo to vajadzēja jau uz kalnu skolu). Tiesa gan visādi citādi plāns un kompānijas sastāvs piedzīvojis dažādas korekcijas detaļās ik pa laikam, bet tas piederas pie lietas.
Anyways, īss savilkums, kas pa šo laiku noticis.
Janvāri kkad paslimoju, sapratu, ko nozīmē, ka esi noguris pēc velna, bet 38C temperatūras dēļ fiziski nevari aizmigt.
Arī janvārī uzzināju, ka mana sapņu universitāte ir mani atraidījusi, pie tam superlakoniski - "application unsuccesful". Oh well, gaidam otras labākās atbildi.
Janvārī arī sāku apmeklēt kalnu skolu, nu jau 2 nedēļas nogales esmu pavadījis kalnu zinības apgūstot. Visnotaļ interesanti, pie tam man un mammai iegadījies labākais no instruktoriem. Gadi pāri 65, bet joprojām vasarās pa kalniem dzīvojas un ziemās pa Rīgas jumtiem, tos tīrot. Jumtu bizness, starp citu, alpīnistiem ir ļoti labi apmaksāta haltūra - 75Ls/h. Daži saka, ka snieg, alpīnisti saka, ka nauda krīt no gaisa. Pieredzējis viņš ir tik daudz. Pagājušo reizi dzīvojāmies pa 80cm dziļu pūdera sniegu blakus slēpošanas trasei, nākamā nedēļas nogalē arī kkas tamlīdzīgs spīd. Tikai tas, ja arī būs sniegs, noteikti nebūs pūderis.
Pie tās pašas lietas pieder fakts, ka nu jau pāris mēnešus regulāri 5dienās eju ar brūnacīti uz sienu. Nebiju domājis, ka tik ilgi izturēsim, bet nu jau tā ir nedēļas neatņemama sastāvdaļa un ļoti patīkams nobeigums. Juglā sienas ir daudz draudzīgākas iesācējiem, bet ne arī pārāk vieglas. Skili jau nedaudz uzkačāti un ik pa laikam ir tāda apziņa - wow, I just did that? Bet parasti pēc tādām reizēm ir jau pazīstamā sajūta, ka apakšdelmi ir uztūkuši 2x lielāki kā parasti.
My students has been trained well, it seems. Vismaz par to liecina fakts, ka rajona olimpiādē visiem gāja gana labi un uz valsti ir tikuši 6 mani R1g devītie, 1 desmitā + vēl puisis no teikas 9tajiem. 9. klasēs mani skolēni sastāda gandrīz 1/4 daļu no visu dalībnieku skaita. Vēl pa šo laiku viņus apmācīju praktiskajās tumšajās zintīs un tad jau 2dien un 3dien viņiem jāparāda, ko spēj.
Atkal parādos OSI, taisu savu bakalaura darbu. Labā ziņa ir, ka man par to maksā. Varbūt sliktā ziņa ir tā, ka pagaidām nav tāda eleganti nobeigta bakalaura darba. Tb, otrs no diviem galvenajiem pētījuma mērķiem vēl nav sasniegts. Un tā kā šis darbs ir praktiski hit-or-miss, tad nav arī zināms, vai tiks sasniegts. Tiesa gan, rokoties literatūrā, pāris svarīgi secinājumi ir izdarīti. Bet pašlaik man tik un tā ir Edisona stilā "2000 veidi, kā tas nestrādā".
Man actually izdevās nopelnīt virtuālu naudu, tirgojoties ar valūtām.
Un vasarā plānotais brauciens uz kalniem joprojām ir spēkā, kas droši vien ir sasniegums. Sagādāta daļa inventāra (man ar mammu gandrīz viss, jo to vajadzēja jau uz kalnu skolu). Tiesa gan visādi citādi plāns un kompānijas sastāvs piedzīvojis dažādas korekcijas detaļās ik pa laikam, bet tas piederas pie lietas.
Comments