The thirteenth floor
Protams, ideja, ka pasaule ir ilūzija vecumā daudz neatpaliek no pirmā vārda, kas apzīmēja sapni. But still.
Un protams, man patīk argumens: "Even if it's a simulation, what do we care? We can only put up a good show for those watchin'."
Bet tomēr, ja mēs esam simulācijā un ja mēs esam simulācija, tb, ja kāds man to akurāt parādītu, piemēram, norādot uz kādu bugu vai tml, ir pāris izrietoši apsvērumi.
Droši vien neizbēgams ir nihilisma pieaugums, zināms nicinājums pret šo pasauli, lai gan objektīvi nekas nav mainījies. Tās pašas nenozīmīgie kaitinošie ikdienas sīkumi, tās pašas smukās meitenes. Bet ir mainījusies cilvēka dzīvības objektīvā vērtība. Tavas dzīvības vērtība ir kritusies. Jo mūsu pasaulē cilvēks ir nereproducējams lielums. Nu tīri sugas ziņā reproducējams, bet konkrētā personība, atmiņas utt. nevar tikt ne saglabāti, ne atdzīvināti. Bet tur ārā acīmredzot ir iespējams simulēt miljardiem cilvēku. Ja kāds mirst, viņu var atdzīvināt, ja tā vēlas sisadmini. Lai gan viņu vietā es diez vai pārāk iejauktos - būtu interesanti pavērot cilvēku dabisko izlasi.
Nez, varbūt ticīgajiem tas ir citādāk, jo objektīvi viņi visu laiku dzīvo ar pieņēmumu, ka ir kāds ūbervarens augšā, bet tai pašā laikā ļoti līdzīgs mums. Vieni to sauc par dievu, citi par sisadminu, what's the difference? :D
Btw, ir teorija, ka pat ja visums mirs The Big Crunch manierē, domājošas būtnes tik un tā varēs dzīvot bezgalīgi ilgi, jo šāda visuma skaitļošanas jauda pieaugs eksponenciāli. Un tā kā mūs visus tīri tehniski var simulēt (dvēselei kā kkam netveram neticu), tad ap to laiku visi dzīvojošie un arī visi jebkad mirušie varēs dzīvot happily ever after. Nu re, zinātne ir devusi savu versiju arī afterlaifam, kas pievienojas zinātnes versijām par radīšanu (the big bang) un elli (black holes, kā pierādījis kāds mūks :) ).
Offt: Un jā, kkad nesen lasīju par izsolē pārdoto Einšteina vēstuli, kurā viņš visai skaidri pauž savu ateismu. Jāatzīst, man visu laiku mulsināja viņa ticīgums, ko varēja manīt tādos citātos, kā "Dievs nespēlē kauliņus" un "Zinātne bez reliģijas ir akla, reliģija bez zinātnes ir dumja". Tas kkā negāja kopā ar zinātnieku, kas, paskatīdamies uz pasauli bez pieņēmumiem un absolūti objektīvi, mainīja mūsu izpratni par visumu.
Un protams, man patīk argumens: "Even if it's a simulation, what do we care? We can only put up a good show for those watchin'."
Bet tomēr, ja mēs esam simulācijā un ja mēs esam simulācija, tb, ja kāds man to akurāt parādītu, piemēram, norādot uz kādu bugu vai tml, ir pāris izrietoši apsvērumi.
Droši vien neizbēgams ir nihilisma pieaugums, zināms nicinājums pret šo pasauli, lai gan objektīvi nekas nav mainījies. Tās pašas nenozīmīgie kaitinošie ikdienas sīkumi, tās pašas smukās meitenes. Bet ir mainījusies cilvēka dzīvības objektīvā vērtība. Tavas dzīvības vērtība ir kritusies. Jo mūsu pasaulē cilvēks ir nereproducējams lielums. Nu tīri sugas ziņā reproducējams, bet konkrētā personība, atmiņas utt. nevar tikt ne saglabāti, ne atdzīvināti. Bet tur ārā acīmredzot ir iespējams simulēt miljardiem cilvēku. Ja kāds mirst, viņu var atdzīvināt, ja tā vēlas sisadmini. Lai gan viņu vietā es diez vai pārāk iejauktos - būtu interesanti pavērot cilvēku dabisko izlasi.
Nez, varbūt ticīgajiem tas ir citādāk, jo objektīvi viņi visu laiku dzīvo ar pieņēmumu, ka ir kāds ūbervarens augšā, bet tai pašā laikā ļoti līdzīgs mums. Vieni to sauc par dievu, citi par sisadminu, what's the difference? :D
Btw, ir teorija, ka pat ja visums mirs The Big Crunch manierē, domājošas būtnes tik un tā varēs dzīvot bezgalīgi ilgi, jo šāda visuma skaitļošanas jauda pieaugs eksponenciāli. Un tā kā mūs visus tīri tehniski var simulēt (dvēselei kā kkam netveram neticu), tad ap to laiku visi dzīvojošie un arī visi jebkad mirušie varēs dzīvot happily ever after. Nu re, zinātne ir devusi savu versiju arī afterlaifam, kas pievienojas zinātnes versijām par radīšanu (the big bang) un elli (black holes, kā pierādījis kāds mūks :) ).
Offt: Un jā, kkad nesen lasīju par izsolē pārdoto Einšteina vēstuli, kurā viņš visai skaidri pauž savu ateismu. Jāatzīst, man visu laiku mulsināja viņa ticīgums, ko varēja manīt tādos citātos, kā "Dievs nespēlē kauliņus" un "Zinātne bez reliģijas ir akla, reliģija bez zinātnes ir dumja". Tas kkā negāja kopā ar zinātnieku, kas, paskatīdamies uz pasauli bez pieņēmumiem un absolūti objektīvi, mainīja mūsu izpratni par visumu.
Comments