Un es daudz ko nezinu.
Es nezinu, kādēļ cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Man varbūt ir nojausma, bet tā ir tikai nojausma, un arī šīs nojausmas iegūšanai pagāja netriviāls laika sprīdis. Es nezinu katra cilvēka stāstu, pārbaudījumus, ko viņiem metusi dzīve. Es nezinu, ko viņi šo pārbaudījumu laikā ir domājuši, kā atraduši savu pašreizējo modus operandi par piemērotāko esam. Es nezinu, ko katrs cilvēks darīs turpmāk, daļēji tādēļ, ka varbūt ir tikai ļoti reti tādi cilvēki, kuri man būtu ļāvuši iepazīt visus faktorus, kas ietekmē to rīcību. Es nezinu, kā palīdzēt cilvēkam, kuri vārdi precīzāk trāpīs. Es varu tikai minēt.
Bet es zinu vismaz pietiekami, lai zinātu vairumu iespējas un tieši ticamākās iespējas. Vai zinu vismaz tik daudz, lai manas uzacis nevilšus neparauktos uz augšu, redzot kāda rīcību. Varbūt. Es nezinu.
Dari taa, kaa uzskati par pareizaaku tajaa briidii un miers...