Tears of the sun

Tikko noskatījos minēto filmu, un radās doma/jautājums manas cibas dārgajiem lasītājiem.

Specvienības leitnants (Bruce Willis) nolemj izglābt no nemieru plosītas valsts ne tikai ASV pilsoni - ārsti - kas ir viņa vienības uzdevums, bet vēl kādus 20 bēgļus. Rezultātā 3 viņa komandas locekļi iet bojā, pārējie ievainoti. Vietā būtu citāts no filmas, tiesa gan, nedaudz citā kontekstā - Leitnants: "I don't know if what I did was a good thing". Es vairāk sliecos domāt, ka nē. Jā, viņš pajautāja komandai, ko tā domā par viņa nelielo misijas pielikumu, un jā, viņi visi piekrita. Bet cik no viņiem piekrita aiz cieņas pret leitnantu, aiz vēlmes saglabāt savu karavīra (bruņinieka/samuraja) godu un cik piekrita tādēļ, ka viņiem tiešām bija svarīgi nodrošināt šo 20 cilvēku izdzīvošanu? Protams, ir labi censties padarīt šo nejauko pasauli labāku un to pie katras izdevības vajag darīt. Bet, manuprāt, jebkurā gadījumā pirmkārt ir jādomā par tiem, kas tev uzticas, par kuriem tu esi atbildīgs.

Comments

Karavīri principā ir dzīvie miroņi. Samuraja ideoloģija ir tāda, ka viņš ir gatavs mirt jebkurā brīdī, ko nevar teikt par civiliedzīvotājiem.
Some live, some die in the way of a samurai - kā bija teikts kādā dziesmiņā.
Tātad - karavīriem bija jābūt gataviem uz šādu pavērsienu. Nāve ir viņu dienas kārtībā.
Manuprāt - labāk ir mirt kādu sargājot vai glābjot, nevis uzbrūkot vai mēģinot ieņemt zemi, kas nav tava.
Nu, jautājums jau nav par to vai viņi bija gatavi mirt, gan jau ka bija.
Šī cilvēku glābšana bija leitnanta personīgā ideja, jautājums ir, vai tā bija pareiza rīcība.
kvantitatīvie utilitāristi teiktu, ka jā, bija, kvalitatīvie- domāju, ka ne. Vecais labais Kants teiktu, ka ne, jo tā nebija priekšniecības pavēle, t. i., leitnats nerīkojās saskaņā ar kārtulu- profesionālais pienākums liek klausīt priekšniecību.

ko no tā var secināt? tikai vienu. sviests ar mani pāri visam!

March 2010

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   
Powered by Sviesta Ciba