| |
[Sep. 6th, 2008|01:42 am] |
|
tā daļa manī, kas dzied, ir spiesta klusēt, un tad, kad izlaužas, tās vairs nav dziesmas, bet raudas. tā tas viss sanāk. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|11:44 pm] |
|
viņš teica, ka parādīs zirgus, bet tur bija tikai govis. es kāpu lejā pie upes raudādama. upe bija dzidra. un ļoti strauja. un arī mana raudāšana. tā izlija un aiztecēja, vējš visu aizpūta, nosusināja. saulē sasildīja. abi apkampās. un fermeris, kas brauca pār tiltu, vēl pakratīja ar dūri, ka nedrīkst tā. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2008|08:22 am] |
|
bet pēc tam saņēmos dzīvot tālāk un darīt savu lietu, neņemot galvā ne tevi, ne tevi, ne tevi. bet tu - tu esi mans spēka dzīvnieks. |
|
|
| |
[Aug. 6th, 2008|08:25 pm] |
|
vēl desmit stundas, un tad varēs noskūpstīt. |
|
|
| |
[Aug. 6th, 2008|01:10 am] |
|
es gribu izlīt mīlestībā kā vakar siltajā, smagajā Āzijas lietū. |
|
|
| |
[Jul. 12th, 2008|02:41 am] |
es gribu lai tu zini
ka es zinu
ka dievszina |
|
|
| |
[Jun. 28th, 2008|11:11 pm] |
tā vien liekas, ka šobrīd kaut kas slikts notiek. varbūt ne lietu, bet domu pasaulē. tik kluss. un nekur neviena. arī pretējos logos. un uz ielas nekā. un gaisā nekā. ēteris tukšs. visa apmānīta. atstādināta.
gultā elpo segas kalns, kurš nāk virsū kā kāpa. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|05:44 pm] |
|
rīts mani pārveda pār upi uz stieņa, bet kad jau modos, melnas raganas plosīja dvēseli un plivināja savu mantō acu priekšā. vārtījos pa grīdu, locījos sāpēs, tupēju kailā betona kaktā uz vannasistabas grīdas. sēju svārkus ap vidukli, sēju ap galvu, bet piecelties nevarēju, izvēmu visu ļaunumu, un pēc agonijas sākās atdzimšana: tur, kur ķēvei aug krēpes - no pieres un pa visu muguras izliekumu man sāka dīgt zelta gaismas stari, kas nu jau tik asi kā cirvis un mirdz. ja es savilkšos kamoliņā, mani varēs mest kā uguns bumbu, kā nindzas nāvējošo zvaigznīti. |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2008|12:42 pm] |
bet tagad es vairs nezinu, vai nosapņoju pašu dzejoli vai to ka man jāraksta dzejolis.
un kaut kas man tai visā nepatīk. bet es zinu, ka viņš bija garāks. un izklausījās labāk, pirms savienojās ar gaisu. |
|
|
| šonakt nosapņoju dzejoli. fragmenti tikai palikuši |
[Jun. 3rd, 2008|06:19 am] |
varētu tevi
uzzīmēt
arī akla
atliet metālā
1 : 1
tikai pēc elpas
ko jutu
uz kakla
..
tava dvēsele
ir starp lūpām
un nāsīm
un
es jau
tev rakstīju
kad
vēl nebija
rakstības
it kā
100 reiz
mums būtu
jau noticis
viss
negaiss
nokrišņi
nokavēts reiss
it kā
tev rakstot
kā viena
no visām
es būtu
mēs
visas
uzreiz |
|
|
| |
[Jun. 1st, 2008|04:58 pm] |
attiecībā uz misiju, man ir baigā pārliecība par to, ka visu daru pareizi. gaidīt ir grūti, bet pareizi. mana attieksme pret japānu ir pareiza. man vajag laiku, lai atgūtos no tā sitiena pa žokli. un man ir tiesības domāt par to, kā man labāk. tāpat jau maz kurš sapratīs, kas tieši bija tās grūtības.
nosmējos, kad brīvdienu ceļveža birojā satiku raibos šortos un panamā tērpušos kolēģīti jau ar Taizemes biļetīti zobos. |
|
|
| |
[Jun. 1st, 2008|04:49 pm] |
|
kad vairs nav ko teikt, tad ir jābrauc mājās. |
|
|
| |
[May. 21st, 2008|01:43 am] |
You are a Great Girlfriend
|
When it comes to your guy, you're very thoughtful
But you also haven't stopped thinking of yourself
You're the perfect blend of independent and caring
You're a total catch - make sure your guy knows it too!
|
|
|
|
| |
[May. 10th, 2008|04:41 pm] |
(c) ppkk |
|
|
| |
[May. 10th, 2008|03:40 pm] |
|
|
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|10:09 pm] |
|
kad bailes izaug lielas, tās pamet ligzdu un pašas ceļo apkārt, un biedē mani. netīrā sirdsapziņa jau bija sākusi rāpot pa sienām. bet es pamazām tieku ar viņu galā. šodien neesmu redzējusi nevienu viltus kukaini. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|09:02 pm] |
|
mūs apsargā bezgalīgais azūra dragons - viņš pasargā vienu no otra un neļauj satikties. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|01:18 am] |
|
tas jums no frančiem, draudziņi! |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|01:14 am] |
|
diez ko dara citi, kad viņos vairs nav vietas? cilvēks tak nevar būt viens un tas pats visu mūžu. nē, nu viņš var būt viens, bet "pats" ir kaut kāds samudrīts vārds, liekvārds. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|12:50 am] |
|
es esmu padevusies, un tajā ir kaut kas eiforisks. šobrīd ir tas brīdis, kad varbūt vēl varētu iejaukties, tas, kurā vēlāk iesaukties - labi, ka es toreiz apķēros vai arī - kāpēc gan man toreiz nepietika prāta, un tas tad nu ir šobrīd tas brīdis, un šoreiz nekā, es ij netaisos nekur jaukties. absurds līdz ceļiem un šļakstās dibenā. |
|
|