| |
[Dec. 5th, 2007|01:20 pm] |
decembris, ja? braucu šorīt pēc bulciņām iešļūcenēs, basām kājām, naktskreklā un žaketē - saģērbusies plānāk nekā augusta pēdējās dienās Rīgā. tā mums šeit kompensē ellīgo vasaras karstumu.
ja es to būtu ierakstījusi vakar vakarā, tad to varētu norakstīt uz izdzerto vīna glāzi vai vienkārši vai uzlecoša mēness raisītu sentimentu, bet nē, es to pateikšu pie skaidras rīta apziņas, kad saule triec pa logu ar 2000 W: nejau ar pimpi var ielīst otram dvēselē, bet ar personību.
..protams, to var saukt arī tā - kā metaforu. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|01:39 pm] |
bet ziniet - man nav viedokļa nevienā jautājumā, es lietoju valodu, kulstot to mutē kā vecu anekdoti, kā prātā iesērstējušu skaitāmpantu. nav nemaz grūti kā birokrātam automātiski iemest kādu frāzi kontekstā, jo gan frāzes gan kontekstus var saskaitīt uz dažu roku pirkstiem un kāpināt augstākais pirmās pakāpes kvadrātā. es pasaku "jā" vai "nē" tikai, lai dabūtu kādu nebūt reakciju - smaidu vai ar kulaku pa zobiem un ātrāk to sarunu beigt. ikviens cilvēks var darboties jebkurā jomā - tikai nafig viņam to vajag. "no jebkura punkta var redzēt vienlīdz tālu visos virzienos, ja priekšā nekā nav" (c) ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) virginia_rabbit |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|01:55 pm] |
|
un vairāk par visu es nevaru ciest, kad dzīvi nonivelē līdz kāda pustraka psih-analītiķa teorijām un visu izskaidro ar hormoniem un traumām un paši jūtās apmierināti ar padarīto - ielikuši kastītēs to, ko tajās nevar sabāzt - ja nu vienīgi pavisam sīkumainas dvēseles - un audzē sabiedrību kā baktērijas skapī ar sūdu kārbiņam. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|03:13 pm] |
|
vakar bija perfekta diena, kā jau teicu, un tomēr es trīs reizes raudāju. tās nebija ne izspiestas, ne izspiešanas asaras, bet drīzāk tādas kā filmas beigās - patiesas, no kāda ļoti dziļa urbuma. vairākas reizes jau mēģinu uzrakstīt pirmo atkāpi, lai pateiktu kāpēc, bet nē - es vēl neesmu gatava par to runāt. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|03:54 pm] |
|
tās attiecības kādās ir viens pret otru - distances, izkārtojums telpā un ieņemtās pozas - tas, kā kaķi zīmē iedomātas līnijas spēles placī un sastingst, nofiksē izveidoto figūru (dzīvo bildi), tas kā es sēžu tumsā tev aiz muguras uz ceļiem, tas kā tu mani velc aiz matiem, tas kā japāņu meitene nes sava kunga smagos čemodānus divus soļus nostāk - tā izskatās mīlestība. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|04:20 pm] |
|
nejau par to es raudu, ka gribu kaut ko dabūt vai atgūt, kā vairs nav, bet par to, ka lietas un procesi.. ka notiek tā, ka ir lietas un procesi, kas neizaug. es raudu par nokautiem pusauga kumeļiem un par pavasarī nocirstiem kokiem ar tādām mazām, mazām neizplaukušām lapiņām. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2007|04:28 pm] |
|
drošvien to, kā ir īstenībā, var redzēt tikai no augšas. |
|
|