man ir laika mašīna
vienreiz aizceļoju par kādiem simts gadiņiem laikam pēc glāzes ūdens jo mašīna bija tuvāk nekā virtuve
nu paņēmu, izdzēru, braucu atpakaļ. tik netīšām glāzi paņēmu līdz
pēc kādas stundas
kociņ nolokāms
visur bija karš
laikam tikko sācies
bet nu bija
tagad es te sēžu un domāju, vai tā bija mana vaina, jo paņēmu glāzi līdz?

bet nu, atgriežoties noliku to atpakaļ.
tik vairs pēc ūdens nepārvietošos laikā

dažreiz iedomājos, cik forši būtu, ja man būtu personības dalīšanās.

protams, tā jau tas nav forši, bet

ja man būtu viena puse māksliniece. vai mākslinieks, kurš iedomājas, ka ir čalis
otrs taisa mūziku.
abi ieraksta, un es sataisu kopā. diezgan forša komanda sanāktu- Es, Es un Es.

may the bridges I burn light my way

tagad izdzēst no dzīves ir pilnīgi savādāks jēdziens nekā agrāk.

tagad mēs dzēšam telefona numurus, nevis no prāta mājas adresi
dzēšam īsziņas, nevis dedzinam papīra vēstules
tīram pārlūka datus, lai neatcerētos linkus uz bildēm, nevis foto aprokam mājas pagalmā

viss ir tik vienkārši tomēr ir tikpat vienkārši tagad to atgūt atpakaļ
jo daļa informācijas paliek prātā
tu vari atcerēties pirmo numura pusi, un mēģināt atcerēties otru, zvanot uz visām iespējamām kombinācijām

tomēr tas palīdz- izdzēst visu, kas saistās
izdzēst bildes, izdzēst numuru, visu
jo labāk aizmirst var bez atgādinājumiem, netīšām uzskrienot tiem savā datorā

pretend
tur jau tā lieta
vai ir vispār kāds, kurš nekad neizliekas?
es saucu daudzus par liekuļiem, kamēr pati arī dažreiz apjaušu, ka ne tikai visi tādi ir, bet arī es
bet varbūt es pat īsti nezinu to nozīmi vārdam "liekulis"

Vikipēdija saka:
"Liekulība ir izturēšanās, rīkošanās vai uzskatu paušana neatbilstoši saviem patiesiem uzskatiem, parasti savtīgos nolūkos. Liekulība ir uzskatāma par melu formu."

es gribu atkal būt pļavā, tho.
un lai ir vasara.
un spīd saule?
fuck, tik ilgi jāgaida

klausīties mājās neskaitās

*injicē Brand New- Daisy vēnās*

tajā jūras krastā, klusumā
bez neviena cilvēka tuvumā
tālais kuģis ugunīs
kā fēnikss, tas pieradīs

zvaigznēm veroties lejā
jūras viļņi iesitās sejā

gaismā viss ir tik sekli un paredzami
tomēr tu domā ka tumsā nav zaudējumi
klusumu grauj vārdu triecieni
vai arī tavi aizjūras kliedzieni

vējš noglāstīja naktstauriņa spārnu
tā bija tā reize, kad pazaudēju prātu




man jau patīk. tomēr
galvā skan Pusnakts Triādis (Dabasu Durovys)
un es pat nezinu
vajag laikam atkal satikt viņu, lai iegūtu noskaņojumu.

so, visā kopumā
es biju kopā vienā telpā ar: producentu, dzejnieku/rakstnieku, deputātu, un vispār kolorītām personībām

sapņu koncerts būtu tāds
pilnīgi izslēgtas gaismas
like
vispār
nekādu gaismu
un then suddenly iznāk cilvēki uz skatuves
sakrāsojušies ar fluorescentām krāsām, uz sejas, visur
ģitāristiem rokā mediatori, kas spīd
un sāk spēlēt
ah
beautiful
gan jau kkas tāds ir bijis
bet ja kādu dienu kkas sanāks, tad es to gribētu

man patīk veikt masāžas cilvēkiem
you know it kā vajadzētu būt tā ka otrādi, man patiktu ja man veiktu masāžas
bet man tieši otrādāk
tāds foršs fīls un miegs nāk
nē drīzāk chills

man jau pietrūkst muguru

jau kuro nakti pēc kārtas
es redzu savu draudzeni/paziņu
kura man, nezinu kāpēc, ļoti daudz nozīmē/patīk
un es viņu vienmēr apskauju tajos sapņos
bet viņa mani neapskauj pretī un skumji skatās kaut kur tālumā

un es jūtos tik vainīga
jo es viņu neapskāvu viņas tēva bērēs
es viņu neredzēju
bet tik slikti jutos
tas ir
fuck

nope, vairs nekādu baznīcu un nekādu bēru
ja tu vēlies stāvēt kājās stundu, klausoties vecenīšu koru, kas izklausās kā uz miršanas robežas, godinot aizgājēju, kuru tu patiesībā nepazīsti-
laipni lūdzu
bet es labāk atsakos

apžēliņ, kā es gribu prom no šīs skolas. vai precīzāk no klases
jo visi ir tik liekulīgi, šodien, piemēram,klasesbiedra tēvam bija bēres
sajūta tāda, ka dažs labs aizgāja tikai tāpēc, lai uz stundām neietu
nevis atbalstīt
un ticiet man, tādi cilvēki rada psihopātus

ja tu paskaties vēsturi tu saproti tagadni

jo principā, ja mode iet uz spirāli, tad arī vēsture

90 gadu sākumā piekāva melno (tā laikam rakstīt nav īsti korekti?) un policisti tika brīvībā, bez pilnīgi nekā
tad tagad, fērgusonā notiek tas pats. un policisti vēl tiek uzslavēti

laikam jāgaida nākamais hitlers

kājas salst vēljoprojām
skaistums izskatās aizrauts projām
cīsiņš ir zils
šis dzejolis ir slikts

es piemeklēju sapņainas ainas,
saviem gaisošiem rītdienas sapņiem.
iekšēji mīt tukšums, kuru grauj bangu klusums.

bet neteikšu kura
jo droši vien šai personai(personībai?) nepatiktu, un es vairāk vai mazāk respektēju privātumu

klabā piedraugo visādi rakstieki kas māk rakstīt
while es varu sēdēt stundu un tukši blenzt ekrānā, gaidot, kad kaut kas uzrakstīsies

kad tu būsi latvijā

i am all the days that you choose to ignore