... es sēdēju kūtī, vecā krēslā un šķirstīju žurnālus, kuri bija nolikti uz dedzināšanu.
tur bija raksts par to, kā zināt, vai tavam radiniekam ir šizofrēnija
cik stulbi un reizē gudri runāt par to žurnālā pusmūža sievietēm
ja tu esi sieva savam vīram, tu droši vien viņu mīli, ja vēl esi kopā, vai arī varbūt tevi vienkārši moka vainas apziņa par to, ka viņam ies vēl sliktāk ja tu viņu pametīsi, jo viņam ir šizofrēnija
tas gan būtu ļauni, vai ne?

lai nu kā, tur bija saraksts ar lietām, simptomiem, pazīmēm, kas liecina, ka tuviniekam var būt šizofrēnija

* miega traucējumi, izmainīts diennakts ritms
* atsvešināšanās, izolēšanās, aizdomīgums un bailes
* nespēja koncentrēties, skatīšanās vienā punktā, nenoteiktība
* mācību vai darba kavējumi, izvairīšanās iziet no mājām
* pārmērīga alko vai narkotiku lietošana, vienas un tās pašas darbības atkārtošana, ēšanas untumi
* personīgās higiēnas neievērošana, ekscentrisks apģērbs
* bieži pārbraucieni vai ceļojumi, garas un bezmērķīgas pastaigas
* paaugstināts jūtīgums uz gaismu vai skaņu, paaugstināta kairināmība
* neparasta aizraušanās ar garīgumu vai reliģiju
* dīvaina uzvedība
* bezsaturīgas, abstraktas, neloģiskas runas par šķietami ļoti nozīmīgām lietām, apsēstība ar kādu domu vai ideju

tā nu sēžot un lasot simptomus, es sapratu, ka man ir šizofrēnija

bet tad es padomāju atkal.
un atkal
un tad vēl biškucīt
un sapratu, ka pusei cilvēku, ko pazīstu, ir šizofrēnija

ieliekam viņus visus trako namā un sabarojam ar tabletēm, jo viņi nespēj iekļauties mūsu sabiedrībā
ekscentrisks apģērbs tevi padara par traku, dīvaina uzvedība par atstumto
par jebkādu, tikai ne mūsējo, tavējo vai savējo

jo mūsos jāatrod vainas-vainas, kuras ir gandrīz nenozīmīgas un normālas, lai izstumtu