pagājšnakt nespēju aizmigt

visas domas aizklāji
ar savu nebēdnīgo smīnu sedzi caurumus kā veci, putekļaini krievu paklāji

nē, es nejūtu naidu vai dusmas
tomēr atmiņas ir tik asas
es izjūtu visas emocijas kā zīmējot uz lapas viļņu kontūras krasas
kā vētras laikā uz laipas mazas
apkārt man traucas drazas,

un vairs nav spēka izvairīties
apnicis no domu iršiem dzīties
varbūt jābeidz no šī visa bīties?

plaši atvērtām rokām iekrītu no viena akača otrā
naktī- melnā, modrā