varbūt atvērt acis plati, nenovērsties un mēģināt palīdzēt tur, kur var, samazināt ciešanas tur, kur tas ir iespējams savas personīgās kapacitātes robežās? varbūt, bet varbūt arī izlikties, ka tā visa nav. visbezjēdzīgākais laikam ir otrais variants, manuprāt.