šodien sāku domāt par visām huiņām kas vēl jādara
riktīgi sastresojos. jo nu
pressure and all that stuff?
you know.
un Paula atkal sāka man, atvainojiet par izteicienu, dirst virsū
honestly, man viņa jau ir līdz kaklam
vienkārši visu laiku
viņa ir man blakus
un saka
cik sūdīga ir dzīve
cik viss slikts
cik viss stulbs
un es gribētu izdarīt atkal kā torei bērnībā, izmest viņu puķupodā
bet nu bļāviens
vairs nevaru
nesanāk