ugh, kā man jau zb
karoč šodien Paula atkal sāka domāt par visiem eksāmeniem un visām lietām kuras viņa ir iekavējusi un kurām viņa ir pārāk stulba lai tās nokārtotu un sāka nereāli stresot
es saku , pie velna, nomierini savus krūtsgalus
šitā neklausās
prasa kāpēc es vienmēr esmu tik pesimistiska
es tāda nu comon kas es tagad domāju ka esmu pārāk stulba lai kko izdarītu?
šī saka nu jā bet johaidī tu man dažreiz pat neļauj aizmigt visu laiku maļot you're stupid worthless all that shite
akdievs atceros kā viņa vienreiz sadusmojās uz mani un izmeta mani puķupodā
tā jau bija pirmā mana versija, tho
tagad es esmu labāka un neiznīcināma
un pesimistiskāka
kā to pareizi raksta
un depresīvāka
man patīk

šodien sāku domāt par visām huiņām kas vēl jādara
riktīgi sastresojos. jo nu
pressure and all that stuff?
you know.
un Paula atkal sāka man, atvainojiet par izteicienu, dirst virsū
honestly, man viņa jau ir līdz kaklam
vienkārši visu laiku
viņa ir man blakus
un saka
cik sūdīga ir dzīve
cik viss slikts
cik viss stulbs
un es gribētu izdarīt atkal kā torei bērnībā, izmest viņu puķupodā
bet nu bļāviens
vairs nevaru
nesanāk