sorit staveju pie spogula ar atvertam durvim un klausijos austinas skali muziku un diezgan loti izbesijusies un tikko pamodusies edu senes ar cepumiem un ristijos un tad es sapratu ka tas divainas skanas bija dzivokla biedrene pie durvim

pārāk viegli iet

man ļoti nepatīk kad mani atstāj uz seen jo es tad turpinu rakstīt un mani turpina atstāt uz seen un tad es skumīga aizeju gulēt neizpratnē par to, ko es īsti izdarīju, vai es kaut ko ne tā pateicu, vai es kaut ko ne tā daru, vai kāds ir mani apmelojis ?? un tad es nevaru aizmigt un maļos starp dusmām un skumjām un fantāzijām un nu bļe kpc mani jāatstāj uz seen ja tu dari kaut ko un nevari atbildēt tad vnk neizlasi tās ziņas moš
un tagad esmu augšā astoņos no rīta un domas ir tās pašas

once again i have received the cock called the writers block

man ir stulbs lietotājvārds virgin whores ir stulbi kad es to izdomāju man bija 14 un man likās wow edgy tas bija arī mans lietotājvārds minecraft un mani mēdza izbanot no serveriem tikai dēļ tā
es šodien atvēru savas ģitāras somas kabatu un tur bija darbs literatūrai kur es attēloju elsberga 18.01. katru rindiņu ar zīmējumu uz a4 lapām, tur bija melna gēla pildspalva un tuša un rapītis un tetovēšanas adatas un zīmulis un kaklarota kura man patīk bet par kuras eksistenci aizmirsu un roku dezinficētājs un divi pāri zeķu un atmiņas par to kā es ar to visu , paņemot līdzi tikai ģitāras somu un pašizceptu siera kūku braucu uz jelgavu pie tomasa svinēt viņa dzimšanas dienu man šķiet mēs toreiz dzērām ayahuascu un es atceros kā es bēdīga sēdēju pie upes un spēlēju ģitāru un vispār tajās attiecībās es biju baigi bēdīga es nesen atradu kladi no tā laika un šķiet ka to nerakstīju es bet kāds cits labi gan ka beigās sanāca kā sanāca un es vairs nedusmojos es saprotu es visu saprotu

nereāli bail baigās raizes
raizes rada vēdergraizes un rītos pamostoties man sāp sirds
BURTISKI
es sestdien ēdu divas reizes plkst. 11 un tad kādos 00:00 jau svētdienas tikko sākušajā rītā
man sāka sāpēt sirds
ā un es klepoju un kāsēju jau no ziemas

samtenīt samtenīt kā tev iet un vai tu lasi draugu ierakstus?

man ir baigās bailes no intelektuāļiem
es nezinu kas tieši ir intelektuāļa definīcija bet man saistas ar tādiem snobiski dažreiz parasti talantīgi cilvēki
vienreiz es sēdēju ar jēkabu l.loti un kurluļtēvu rēzeknē uz jumta un l.lote teica ka dzejā nevajag izmantot tu, mans, tavs, viņš utt tos laikam sauc par vietniekvārdiem

tagad katru reizi kad uzrakstu ko tādu es iekšēji nomirstu

man bail no intelektuāļiem
es viņiem nekad nepatīku
viņi ir pārāk kruti lai ar mani draudzētos
viņi ir gudri un es jūtos maza
mazs nezinītis
es neesmu snobs
man nepatīk lielākā daļa jēkaba draugu

man baigi gribas ar tevi sēdēt ārā negaisa laikā zem kāda jumtiņa, cieši saspiežoties kopā un jūtot kā samirkst kāju pirkstgali smēķēt un rēķināt cik tālu ir pērkons
man baigi gribas aizbraukt uz jūru un iegrūst tevi iekšā un nedomāt par telefoniem kabatās
man baigi gribas ūdens izpausmju pieredzes dalīt ar tevi

tagad te ir melnas durvis

sveiki kanareiki
viss kārtīgi un taisni laikam es guļu greizi

smaids no aukliņām karājas
tavas mutes kaktiņos
tas lēni šūpojas
vienā ritmā ar maziem bērniem, kuri šūpo šūpoles
tu iesmejies, un tavu auklu vibrācija
mani nogādā citā nācijā
starp vēl vairāk svešiniekiem
kuriem smaids tik smagi no aukliņām karājas

mājās vīra vietā atnesu vīnu
bet arī tumšu, stipru un gruzīnu
tik lētu, ka liekas- jaukts tas ar benzīnu
kasiere mēģina slēpt savu smīnu
"ak, pusaudzi, vai tiešām tev vajag to toksīnu"

skrūvēju korķi vaļā ar izbrīnu
kosmosā iebraukšu ar mašīnu
došos ceļojumā uz Dienvidķīnu
un pa ceļam caur Sahalīnu
uz priekšu mani ved smarža lupīnu
no zemes ceļot centu, šķiet-vērtīgāks par rubīnu
un krītot, es ar rokām slīdu pa satīnu


es nejutu, kā lēnām pārtapu par kretīnu
un vīns pārvērtās par degvīnu

pagājšnakt nespēju aizmigt

visas domas aizklāji
ar savu nebēdnīgo smīnu sedzi caurumus kā veci, putekļaini krievu paklāji

nē, es nejūtu naidu vai dusmas
tomēr atmiņas ir tik asas
es izjūtu visas emocijas kā zīmējot uz lapas viļņu kontūras krasas
kā vētras laikā uz laipas mazas
apkārt man traucas drazas,

un vairs nav spēka izvairīties
apnicis no domu iršiem dzīties
varbūt jābeidz no šī visa bīties?

plaši atvērtām rokām iekrītu no viena akača otrā
naktī- melnā, modrā

atmiņas ārā plēšu
mazliet prātu ārstēšu
no ādas zīmes dzēšu

katru reizi redzot bālēšu
savu labo dzīvi brāķēšu
uz centiem derēšu

šķirbiņās vēl joprojām gruzdēšu
es nemanot pati sev neveiksmi sēšu


tomēr nezinu, vai turpināt šo spēšu

un kāda tad īsti bija jēga šim visam

es nezinu
es gribu nolīst pagrabā, vemt un raudāt
es gribu priecīga skraidīt pļavā un ķert sauli

es neesmu gatava dot visu vajadzīgo
es neesmu pietiekama
nav pieredzes

nezinu, ko man darīt
bet viss iekšā mutuļo pat ja no ārpuses esmu pilnīgi mierīga

nezinu, ko darīt

gribu aizbraukt uz jūru un vērot horizontu
citas ūdenstilpnes par mazu

es domāju, ka varētu uztaisīt jaunu profilu

saule silda tavu seju
tu nekad neskaties uz leju
tavs smaids traucē malumednieku zveju

es nošpļaujos smiltīs pirms aizeju
kāpju lidmašīnā un lidoju uz Sidneju
kur nevajadzēs redzēt vairs tavu prieka deju

es visu skaisto sev apkārt apsmeju
izņemot tevi- tu man atgādini spožo Brodveju
bet es sev- Romas bojāeju

tu sēdi pie jūras krasta un lasi Hemingveju
es saucu, bet mute pilna ar želeju

vārdi atsitas pret ekrāna displeju

es esmu nogurusi
esmu nogurusi no domāšanas
no naudas skaitīšanas
no bezjēdzīgas mēģināšanas
no strīdēšanās
nesaprašanās

nu fuk
es sāku skatīties vienu seriālu nu un ok sāka iepatikties
un tad es sāku kko kkur lasīt un izrādas ka tas ir atcelts
like es tikko sāku skatīties un man bail binge watch it jo tas jauna seriāla patīkums vienkārši beigsies so fast

im sad
viena fukin sezona
kāpēc