| oktoubā |
[3. Okt 2010|19:58] |
| [ | !? |
| | salkums | ] |
| [ | Skan |
| | pak pak | ] |
Rudens kā rudens - visaptverošas nāves un aukstuma pildīts, bet arīdzan bezgala skaists. Tā nu arī vakardiena bija skaistākā diena kopš vasaras beigām. Pamodāmies agri, ierāpāmies debeszilajā žigulī un ripinājām uz Līgatni. Tas bija tā vērts, jo vēl tagad sajūsmā situ plaukstiņas par svaigo gaisu, skaisto laiku, dabu, zvēriņiem un sēņu zupu. Redzēju vāveres, kas traki skraidīja turpu šurpu. Vēl tur lejā bija lāči. Un daudz, daudz kraukļu. Šodien pēc lielā pārgājiena nedaudz velk kāju muskuļus, bet kopumā patīkami pavadītas dienas pēcgarša un arī atbilstošs noskaņojums.
Vēl vakar tika piepildīts viens no mazajiem sapnīšiem - es+vanna+burbuļbumba. Rozā vaniļas sapni lieliski noslēdza aprikožu masāžas eļļa (kas ir viens no pēdējā laika lieliskākajiem atradumiem) un salds miedziņš. Man noteikti kādreiz būs pašai sava vanna. Un tad arī es pirkšu visvisādas burbuļbumbas, vannas sāļus, ekstraktus, klausīšos dabas skaņas un mērcēšos pienā kā tāda Dona Beija. Jā, bet pagaidām man skauž.
Tomēr nedaudz pietrūkst arī tā otra - aukstā, pelēkā un tukšā - rudens garšas. Šim laikam jau sagatavota visskumjākā plejliste un galvā izplānots visdrūmāk siltais autfits. Vēlētos arī šogad kaut uz brīdi uzķert to pazudinoši tukšo sajūtu, kāda pārņem, lietainā rudens vakarā vientulīgi klīstot pa tumšo pilsētu un malkojot nekvalitatīvu kafiju. Bet visam savs laiks - tagad vēl jāķer lapas un Pārdaugavas dūmoto vakaru smarža. |
|
|
