Šorīt jutos tik piepildīts un tīrs! nu protams, ka klausījos arī society un vel šo to, bet tas rīta dzestrums un saule, kas dienu sāk tikai iesildīt, patukšās vecrīgas ielas, kas tukšas izskatās daudz labāk kā tad, kad piepildītas ar tūristiem un visādiem citādiem šalavām!
Bet kā nu nebūt ar piepildījuma sajūtu pēc tādas 5 dienu atpūtas, kas sākās ar 16b klasesvakaru zaļumos pirmajā vakarā un Jāņu iesildīšanu un pabeigšanu Vijciemā, vienkārši augstākā labuma sabiedrībā, kuru vieno spēlēšana orķestrī vai vienkārši mūzika.
Katru reizi, kad beidzas jāņošana paliek nedaudz smeldzīgi, ka vairs nespēlēju bungas. Šķiet, ka sākšu kaut ko darīt lietas labā - patiesībā jau esmu sācis - pieliku pie sienas "Sīriusa" un Raimonda Paula koncerta plakātu! Tā bija mana zvaigžņu stunda! eh, cik skaisti!
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (vai kā viņš tur saucās) gida sniegums mani atkal nedaudz piezemēja. Viņa angļu valodas zināšanas vadot manas grupas ekskursiju bija stipri viduvējs, un zināšanas par eksponātiem arī diezgan apšaubāmas. Un tad vēl tas zilais polo krekls ar Dell simboliku - šausmas! Visa doma papildināt angļu valodas zināšanas tādā veidā aizgāja pilnīgi pa dirsu! Īpaši jau neregulāro darbības vārdu pagātnes, noteiktā artikula lietošanu (The Riga ir nepareizi), kā arī viņa hīts - peoples was! Labi, pats neesmu nekāds spīgulis angļu valodas prasmē, bet, BITĪT MATOS, viņš taču ir gids Rīgas vēstures un kuģniecības (kas mani aizskāra visvairāk) muzejā!
Okupācijas muzejā bija labāk!
Tad vēlāk tie puikas autobusā, kuri sapņoja par dzīvošanu amerikā septiņdesmitajos, neierobežotu zāles daudzumu un degvielu par 3 santīmiem litrā! un plātoja savu gājienu pa kaut kādiem veikaliem un nevarēja izlemt pēc kura veikala būtu labāk ievilkt dūmu!
Rīgas sabiedriskajā transportā mēdz būt uzjautrinošie, bet visā visumā tas sūkā, ja nav apmaksātas mēnešbiļetes uz visiem transportiem.
Gribēju ieiet tetovēšanas salonā, bet kaut kā palaidu garām. Tā vietā nopirku 6 cietus persikus, kurus jau apēdu, vīnogu un apelsīnu sulu, un pienu.
atkal gribu kūku! Bet laikam ņemšu "Cielaviņu", jo kopš pēdējās sapratu, ka eksperimentēšana neatmaksājas.
Un ja es gribu kūku, tad man ir gandrīz tikpat labs garastāvoklis kā tad, kad es to ēdu!