Es reizēm jūtu skaistas strāvas.
Tu varbūt arī jūti tās?
Kāds zelta pinumā man šāvis,
Un plūst caur mani siltas strāvas.
Es grāvī vārtos? Zelta grāvis!
Vai man tas jāstāsta tev maz?
Es reizēm jūtu skaistas strāvas
Tu varbūt arī jūti tās?
/I.Z./

Es negaidu to dienu, kad viņa atkal vairs nebūs man Tuvu.
Un visapkārt būs tukšums. Visās pārējās redzēšu bezdibeni. Un mēģināšu apdzīt savas domas uz ceļa, un izdzert sevi sausu reizi pa reizei.
Var jau būt, ka es kādreiz biju muļķis, bet varbūt tā vajadzēja, lai būtu kā tagad.

Bet varbūt es vienkārši gribu būt skumjš.