Kad es izstaroju bezrūpību un vieglumu, dzīve nāk man pretīm. Un es to nekautrējoties sagaidu ar atplestām rokām.

ja man patiešam atklāti jāsaka kāda bija mana jaunā gada sagaidīšana un dienas ap to, tad godīgi varu teikt, ka labākā pāri visām reizēm.
pēc 4,5 h kratīšanās cauri visiem pagalmiem no Liepajas līdz Talsiem es satiku visus tos slimos cilvēkus. ilgi nevilcinoties gājām mežā. Līdzi vilkām jau piepriekš sagatavotu mūžīgo uguni (grilu uz VISU markas slēpēm) un pirotehnikas un ēdiena kamanas (protams paštaisītas, protams uz tā paša brenda slēpēm) līdzi arī Potato Gun ar visu munīciju, molotova futbols, pirotehnika un principā viss nepieciešamais kārtīgai jaunā gada sagaidīšanai mežā.
Ai, bet tālāk es nerakstīšu. Vārdi mani ierobežo. es jūtu vairāk. Vienīgi paldies Liepājas vai Talsu autobusu parkam, ka nebija autobusu ar ko tikt atpakaļ un tas pavēra lielisku iespēju doties uz Rīgu, iedzert rumu ar patiešām lieliskiem cilvēkiem, pavārtīties pludmalē un izgriezt līkumu ar to pašu 540 bembi!
Vēl tikai jāizlasa Ziedoņa "Mocis", lai saprastu ko tas man nozīmē un mūžam neaizmirstu, ka tie, kas zina kas ir ceļš, tie man piedos. Visu.
Rokenrols pāri visam!