26 Decembris 2008 @ 11:06
rūc kā bitīte!  
Tas tiešām bija to vērts! Pārvarēt tos daudzos kilometrus, pārdzīvot to zsv vakaru, lai nākošajā dienā atkal satiktu viņu pēc šī nošķirtības mēneša. Lai skatītos uz viņu ar iekāres pilnām acīm, bet tā arī pilnībā neizbaudītu! Un cik nošķirtības mēnešu mums vēl priekšā.
Kā es atkal tālumā ilgošos pēc viņas..